Prāmis, autobusi, vilcieni ratiņniekiem dažviet eiropā.
PRĀMIS RATIŅNIEKU LIETOŠANAI
Cik nu mums, latviešiem, to prāmju vairs... Bet ja jau bija jautājums, tad dalīšos pieredzē.
No Rīgas / Tallinas uz Stokholmu ar prāmi braucu vairākkārt - gan ar "lielajiem", kam tie 8-9 stāvi, gan ar Max Molu (vai kā nu sauca to maziņo, kas vienu brīdi kursēja).
Lielais prāmis - atkal, vislabākais veids, kā nodrošināt sev pēc iespējas ērtu dzīvi, ir brīdināt par savu ratos esamību, pērkot biļeti. Rīgas Jūras Līnijās man parasti nācās diezgan ilgi skaidroties, jo tā "zinošā" persona laikam bija tikai viena, un tad nu to telefonu pārslēdza no viena numura uz otru, tad trešo, un beigu beigās man atzvanīja. Pēdējo reizi es nebraucu pati, bet no Stokholmas brauca mans draugs, kas arī ratiņnieks, un viņš teica, ka telpas un apkalpošana esot ļoti laba bijusi - bij par "vienkāršo" cenu iedota lux kajīte, jo tā (pēc RJL domām) esot vienīgā pietiekami lielā. Puisis brauca viens pats, viņš gan samērā patstāvīgs, bet lai nu kā - tātad ceļot var. Kad es pati braucu pēdējo reizi, tad es nebiju pie pieejamības fakta stingri domājusi (braucu studēt, un tad bija citas - daudz daudz lielākas problēmas), tāpēc attapos pie kajītes durvīm, kas bija ļoti šauras. Par laimi, man tad bija vēl vecie labie Sunrise rati, ko var kopā salikt pareizajā virzienā, un tā ar manas draudzenes līdzbraucējas palīdzību tai kajītē tomēr izdevās iespraukties iekšā. Ārā arī : Bet vispār standarta durvis ir par šauru, ar Panterām nav ko cerēt iekšā tikt. Nu, protams, standarta kajītē arī dušā / tualetē ar ratiem nevar. Ja kāds var pārsēsties, tad varbūt... Man grūti spriest par to, ko citi var.
Citādi tie lielie kuģi ir ļoti ērti un labi - visiem barības uzņemšanas punktiem var tikt klāt, iedzeršanas punktiem arī (tad, kad lielāki viļņi, tad pēc šiem punktiem strauji palielinās pieprasījums arī no citādi kārtīgu cilvēku puses...), restorāna stāvā ir tualete invalīdiem - liela un plaša. Diskozālē arī var tikt, gan laikam ne pašā pašā augšā.
Lifti gan var būt liela grūtība - sevišķi tādiem, kam pašiem sava svara maz un rokas ne sevišķi. Jo tur ir tās viltīgās durvis, kas uz stingrām atsperēm. Ja pašam izdodas tikt iekšā, nav vēl garantija, ka tiks arī ārā. Kas ir mēģinājuši šitos liftus, tie zin, kur tā aizķeršanās. Arī, lai tiktu uz klājiem, ir sliekšņi. Jaudīgākie ratiņnieki droši vien ar to tiktu galā, es tādiem varoņdarbiem esmu par vārgu.
Vēl ar vienu lielu prāmi braucu no Visbijas uz Stokholmu. Tas bija saucamais "nakts prāmis", kas pēc pusnakts izbrauc un agri no rīta ir Stokholmā. Tur es kajīti neņēmu, bet izmēģināju gulēšanu uz klāja. Šķiet, lielākā daļa pasažieru tās dažas stundas nosnaudās lielajos krēslos. Es arī pārsēdos no ratiem, "naudas somu" pagalvī (visādi cilvēki gadās...), pasnaudu, bija ērti. Tualete arī bija OK.
Tātad:
Ja ir spēks kaulos, tad ar lielo prāmi var braukt pat vienatnē.
Ja esi ar mieru gulēt "uz klāja", tad arī. Ar kādu, kas palīdz, -
pavisam droši. Brīdinot par savu ratos esamību var dabūt arī labu
kajīti.
Mazais prāmis kursēja pa dienu, tā ka gulēšanas jautājums nebija aktuāls. Tur pieejamība teorētiski bija vāja, praktiski - kā parasti - viss atkarīgs no braucēja paša. Ja tu esi jauks un smaidīgs, laipns un nekačā pravas, tad personāls izrādās izcili laipns un pretīmnākošs, un palīdzēs tikt visur, kur gribi. Ja sadomāsi pagulēt otrā stāva dīvānos (kā daudzi darīja), tad vari pamosties, gādīgi apsegts ar deķīti...
PILSĒTAS TRANSPORTS
Cik nu pilsētās apgūts, tik arī ir.
PRĀGA
Gadījās 6 stundas starp lidojumiem. Ar 3-4 pietiek, lai būtu
vērts doties uz pilsētu.
Iečekojam, tātad, bagāžu, ja nav jau Rīgā iečekota uz visu ceļu, pase zobos un dodamies ārā. Pirms iziešanas no lidostas nopērkam pilsētas transporta biļetīti - dārgi nav, derīga uz noteiktu stundu skaitu.
Turpat pie lidostas ir autobuss ar zemo grīdu - šoferis pats atlocīs (cerams?). Braucam līdz metro galapunktam (var iekāpjot šoferim pajautāt). Ārpus pilsētas metro ir ar ratiņniekiem piemērotām stacijām. Centrā tādas ir tikai dažas. Jāskatās shēmā, kas metro vagonam pie griestiem - tur ir zilās ratiņnieku piktogrammas. Man gadījās izkāpt "nepareizajā" pieturā, bet nebija tik traki, jo tur bija eskalators. Pa to arī var uzbraukt. Atpakaļceļā tās labās stacijas meklēt nebija spēka (bija ļoti auksti), eskalatora tajā, ko atradām, nebija, tā ka nācās izmantot veco labo "puiši-palīdziet-man-lūdzu" metodi. Trepes bija tiešām baisas 9 Bet puiši - amerikāņi, tā ka viss beidzās labi un smaidīgi.
Morāle: rūpīgi izvēlēties ārākāpjamās metro stacijas. Un iekšākāpjamās arī. Citādi ir OK.
LISABONA
Autobusi - vismaz daļa - ir ar zemajām grīdām. Ir arī
spec.invalīdu busi, ko vēlams pasūtīt iepriekš, jo citādi var
nebūt vietas. Info meklēt www.carris.pt
Metro vajadzētu būt pieejamam. Jautājiet Kārlim Gabrānovam.
STOKHOLMA
Autobusi pilsētas centrā gandrīz visi ir ar zemajām grīdām. Tur
grūtības rodas tikai tad, ja šoferis nepiebrauc pietiekami tuvu
apmalei, vai arī, ja tā apmale ir par zemu. Ārpus pilsētas centra
(tipa, uz Purvciemu vai Imantu) kursējošiem parasti (PARASTI)
bija 3 stāvi šauri pakāpieni. Solīts jau tika, ka tos autobusus
mainīšot, bet nekas jau nenotiek uzreiz. Tāpat jau būs jāgaida,
kamēr tie vienkārši novecos. Ja nu noteikti vajag zināt, cikos
kursēs autobuss ar zemo grīdu, tad ir jāzvana Stokholmas
sab.transporta kantorim un jājautā.
Citādi autobusi Stokholmā ir pat ļoti OK - kursē bieži un pēc saraksta.
Metro ir labs. Vecajiem vagoniem gan atstarpe līdz peronam ir lielāka, tā ka man, kas nemāk uz 2 riteņiem balansēt, bija bail un es lūdzu, lai man palīdz. Jaunajiem vagoniem ir OK. Gadījās, ka nestrādāja lifti, un tad bija jātiek augšā ar eskalatoru. Kā vienmēr - palīdz daži burvju vārdi. Zviedrijā - "kan du jaelp mei?" vai "jaelp mei, snaella!"
Pilsētas vilciens jeb Pendeltog ir ar 3 lēzeniem pakāpieniem. Ar vienu vīrieti pietiek, lai tos pārvarētu, bet droši vien ar iepriekšēju pieteikšanos viņi nodrošina kādu civilizētu paņēmienu iekšā tikšanai. Tomēr zināt nevar.
Tramvajs, kuģīši nav pārbaudīti.
Taksi - dārgs, un šoferi nelaipni (salīdzinot ar Rīgu). Bet būt ir. Piem., lielveikalos pie izejas var palūgt, lai šie piezvana un izsauc. Var arī pats izsaukt - tur ir spec.telefons. Kad dzīvo viens, tad gadās, ka arī taksi jāizmanto. Galvenais, ka ir pietiekami lieli bagāžnieki, kur ratus ielikt.
Stokholmā pirmajam gājienam būtu jābūt pilsētas centrā uz Sverigehuset, kur var gan naudas samainīt, gan transporta biļetes iepirkt, gan pie Stokholmas kartes tikt, gan interaktīvi sameklēt gandrīz jebko, kas Stokholmā būtu sameklējams...
VISBIJA
Vecpilsēta ir neiedomājami skaista, sevišķi vasarā, kad visur
zied rožu krūmi. Līdz smieklīgumam skaista. Tomēr bruģis kavē
normālu pārvietošanos, un krasta tuvumā (kur arī atrodas visa
vecpilsēta) ir baisie stāvumi. Bez labi fiziski trenēta pavadoņa
tur ratiņniekam nav, ko darīt. Autobusi Visbijā ir, bet tie kursē
samērā reti, un nebūt ne visur, kur gribētos kaut ko apskatīt.
Bet būt ir, un vismaz daži ir ar zemām grīdām. Ārpus pilsētas, kā
likums, brauc no rīta uz Visbiju, vakarā atpakaļ. Tā ka vienas
dienas ekskursijas, tipa, no rīta uz Fore, vakarā atpakaļ, var
īstenot tikai ar īrētu mašīnu. Ar rokas vadību nav.
Taksi - ir laikam 2 firmas. Ratiņniekus apkalpo Taxi Gotland, kam tās pareizās mašīnas (puiši zinās, kā sauc to virsbūves tipu, kur ratus var mašīnai pakaļā novietot pat nesalocītus). Dārgi. Vēlos vakaros un brīvdienās - vēl dārgāk.
Visbijā pirmajam gājienam darba laikā būtu jābūt uz tūrisma aģentūru, kur var dabūt Gotlandes karti par velti. Droši vien autobusu sarakstu arī. Vienalga, uz turieni ir jāaiziet, jo tur tuvumā ir viss, ko vien var ievajadzēties. Mazo pilsētu priekšrocība - viens pārskatāms centrs.
Zviedrijā, tāpat kā Dānijā, ir jārēķinās ar īsām darba stundām. Sestdienā ar jums neviens nerunās, un pēc pl.16:00 gan bankas, gan pasts būs ciet. Ja nebūs - tad tā ir veiksme (dažreiz tā ir). Lielākie pārtikas veikali ir vaļā arī sestdienās un pat svētdienās, bet mazākos miestos brīvdienā var gadīties palikt izsalkušam. Ja dabūsiet paēst, tad tā būs veiksme.
ODENSE
Trešā lielākā Dānijas pilsēta.
Autobusi daži ir, ar zemajām grīdām daži esot. Man līdz autobusa
pieturai bija apm.kilometrs, ko rullēt, un ziemas laikā uz to es
nebiju spējīga. Tāpēc braucu ar taksi. Dārgi, protams. Province
arī baiga, angliski takšu dispečeres runā ne vienmēr. Ir
gadījies, ka vienkārši nomet klausuli, kad es pasaku savu sakāmo
(kaut gan adresi taču maita varēja saprast!!! Kā ta citas
saprata?). Ja pasūta busiņu invalīdiem, tad tarifs ir krietni
augstāks (vai pat divkārt?). Ārpus "normālā" darba laika - dārgāk.
Nedomāju, ka kādam varētu būt kaut jel mazākais iemels braukt uz Odensi, bet līdzīgs stāvoklis transporta jomā varētu droši būt arī citās pilsētās - gan Dānijā, gan Skandināvijā...
VILCIENS Kopenhāgenas lidosta - Odense
Trīs lēzeni pakāpieni. Kad pērk biļeti iepriekšpārdošanā, tad
vajag - brīdināt par savu esamību ratos. Tad abos brauciena
galapunktos stacijas strādnieks atgādās pārvietojamo rampu. Ir
laba, lēzena. Nekādas cilāšanas. Tomēr atpakaļceļā uz lidostu man
sevišķi kavēties saprotamu iemeslu dēļ negribējās, bet tas
attiecīgais strādnieks kaut kur bija aizkavējies. Gaidīju ilgi.
Tā acīmredzot gadās. Gaidīju tik ilgi, ka pat dāņu (!) meitene,
kas mani pavadīja, pieteicās mani pa tiem pakāpieniem novest :) .
Tā ka - aprīkojums ratiņniekiem IR, bet servisa kvalitāte (=ātrums) no tā tomēr cieš.
VILCIENI citur Eiropā
Braukusi neesmu, bet, meklējot info un pasūtot biļetes, esmu
manījusi pie dažu operatoru informācijas arī tādu, ka ratiņnieki
ir, tā sakot, velkami. Ja ir interese, var ieiet
www.railfaneurope.net -> Links un ieklikšķināt attiecīgās valsts
karodziņu (pie timetables). Tur prasa, no kurienes uz kurieni,
kurā datumā, cikos. Tad izsniedz infu par tuvākajiem laikiem,
dažreiz arī ar cenām. Un tad - vai arī, ja ir "details" - jābūt
arī info ratiņniekiem. Ja nav, tad var kontaktēties ar attiecīgo
operatoru un uzjautāt. Vai uz@.
Skaidrs, ka vilcieni ir ievērojami lētāki nekā lidmašīnas. Bet lēnāki arī. Piem., šķiet, kas tur liels - Budapešta-Prāga! Bet ar vilcienu - 9 stundas...
Voila!
Tik daudz par sabiedrisko transportu ārpus Latvijas esmu
pieredzējusi :)
Pirmatnējās emocijas var lasīt citās vietās :)
Anda Ģipsle