Tablešu vietā frotē dvielītis
Stāsts par INESI ZIŅĢĪTI ir fenomenāls. Divdesmit gadu vecumā pēc neveiksmīga kritiena viņa traumēja muguru, un iestājās paralīze. Trīs gadus Inese gulēja slimnīcā ieģipsēta. Ārsti atmeta visas cerības, ka jelkad viņa piecelsies. Bet Inese nelikās mierā. Katru dienu, kamēr vien acis turējās vaļā, Inese vingroja, sevi knaibīja, masēja, rīvējās ar dvielīti, līdz kājās tiešām atjaunojās dzīvība. Pēc astoņiem gadiem viņa atkal staigāja.
Sīkāk par Ineses dzīvi tu vari izlasīt 27. maija IEVAS Stāstos, bet, tieši KĀ strādāt ar sevi, - uzzināsi tūlīt pat!
Teorētiskā daļa "Paraugi, kas par miesu! Nekāda celulīta, maiga kā samts. Zosāda pat aukstā laikā neizlec, cik stingra un elastīga ir āda un laba vielmaiņa!" šešdesmitpiecgadigā nītauriete priecājas par savu ķermeni, kas izskatās sprigans kā jaunam skuķim. Turklāt viņa esot vesela kā rutks: nekas ne sāp, ne kaiš! Kā viņa tikusi līdz šim brīnumam? Pēc muguras traumas, guļot Stradiņos, Ineses rokās nonākuši medicīnas zinātnieka Čepmena raksti, ka cilvēka veselība atkarīga no labas asinsrites, kas orgānus apgādā ar visu dzīvībai nepieciešamo. Tā kā ādu caurauž sīkie kapilāri, Inese, lai atmodinātu savu panīkušo asinsriti, sāka rīvēties ar frotē dvieli. To viņa dara jau trīsdesmit gadus un pat vīru piespiedusi rīkoties tāpat. Inese ir pārliecināta, ka tikai viņas izstrādātās norīvēšanās sistēmas dēl, kura vienlaikus ir gan laba fizkuļtūra, gan masāža, vīram diagnosticētais vēzis no ceturtās stadijas sarucis līdz otrajai.
Praktiskā daļa jeb Labrīt, mana asinsrite! Kā Inese to dara?
RĀPOŠANA
No rīta, kāpjot no gultas ārā, cilvēks nav riktīgs, jo mugurkauls pa nakti ir atslābis. Lai skriemelīši un diski sabīdītos īstajās vietās, uzreiz nometos četrrāpus kā bērns un - uz priekšu! - vismaz desmit reizes apkārt galdam vai vasarā pa zālīti. Divatā rāpot ir vispār jautri - pie reizes var izsmieties un izrunāties. Tikai nenodur galvu uz leju kā bullis - skaties uz priekšu kā mazs bērns, kuram interesē visa pasaule. Lai nespiestu ceļgalus, uzvelku no veciem vateņiem vai džemperiem nogrieztas piedurknes.
ĶERMEŅA SASILDĪŠANA un RŪDĪŠANĀS
Pēc rāpošanas skrienu uz virtuvi. Vannas istabas mums nav, tāpēc leju siltu ūdeni bļodā, nomazgāju seju, acis un rokas. Tad kāpju bļodā, visa aplejos ar ūdeni, un, kamēr tieku līdz pēdu rīvēšanai, visu laiku stāvu tajā siltajā ūdeni. Jo - ja ir slapja, silta miesa un Ass gaiss, ķermenis norūdās.
Stāvot siltajā ūdeni, gareniski saloku fŗotē dvielīti: vispirms abas malas salieku uz vidu un vēlreiz gareniski pārloku uz pusēm. Iznāk manšete ar "vīlēm" uz iekšpusi. 
RĪVĒŠANĀS
1. Salocīto dvieli lieku ap pakausi un, saņemot abus galus rokās, velku gar galvas pamatni un ausim. Cik reižu? Cik patīk! Ja gribas, var vairāk, bet es parasti - septiņas reizes. Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi - ausis kļūst karstas, un asinis tātad riņķo! Tādā veidā masēju galvaskausa pamatni. Līdzīgi ar dvieli masēju arī sprandu līdz pleciem. 
2. Dvielis paliek uz kakla. Rokas sakrustoju priekšā, saņemu dvieļa galus un, mazliet saliecoties uz priekšu, norīvēju plecu daļu līdz lāpstiņām. Bet - maigi! 
3. Salocīto dvieli atkal saņemu kā parasti aiz abiem galiem un vicoju izliekto mugurkaulu, kamēr nonāku līdz viduklim un "veidoju figūru". (Tieši aprīvējot jostasvietu ir ļoti patīkama sajūta - it kā vidukli apļotu tu ar mākslas vingrošanas apli.) Spēcīgi rīvēju dvieli uz abām pusēm, kamēr tieku līdz dibena apaļumiem un pat zem tiem. ATCERIES! Aprīvējot jostasvietu, jāstāv taisni (!), bet pārējo muguru - ieliecoties uz priekšu (!), jo citādi mugurkauls paslēpjas renītē un netiek izmasēts. 
4. Mazliet saliecos uz priekšu un dažas reizes parīvēju pāri mugurai vertikālā virzienā - pa diagonāli pār vienu un par otru plecu uz gurnu pusi.
Nu ir apstrādāta visa mugura un - vienalga, cik auksta būtu istaba, - kļūst jau karsti. Joprojām stāvu bļodā ar silto ūdeni.
5. Tagad kārta rokām. Saslapinu plaukstu un izplešu pirkstus tā, lai īkšķis būtu atsevišķi no pārējiem pirkstiem un pār tiem pārlieku vienā kārtā dvieli tā, lai staras nokarātos gar abām pusēm plaukstai. Vispirms ar šādi "apģērbtu" plaukstu norīvēju otras rokas plaukstu un tad pakāpeniski līdz plecam. Spēcīgāk jāvelk rokai gar apakšu, jo tā ir vissnaudošākā vieta, kas visātrāk atrofējas un kļūst ļengana. Tad uzlieku roku uz galvas un apstrādāju padusi. Bet - ļoti maigi!
Dvieli saņemu dūrē un spēcīgi norīvēju elkoni. Paskat, kas par gludu elkonīti! Nav ne rumpuļu, ne putraimu, bet galvenais: elkonis kļūst lokans. 
6. Kakls. ielieku plaukstu dvielim pa vidu un ar otru roku gabaliņu zemāk satveru dvieļa galus. Ar kreiso plaukstu rīvēju kakla priekšpusi uz labo pusi aiz auss. To pašu veicu ar otru roku, tikai pretējai pusei. Apļos aprīvēju ari priekšējo pleca daļu līdz krūtīm. 
7. Krūtis. Dvieļa satvēriens tas pats. Maigi braucu apkārt katrai krūtij, no apakšas it kā paceļot tās uz augšu. Krūts kļūst stingra, forša kā bumbierītis.
Ik pa brīdim slapinu roku, lai dvielītis visu laiku būtu viegli mitrs.
8. Sāni. Joprojām stāvu bļodā un apstrādāju sānus, ieskaitot gurnu daļu: rīvēju uz augšu un leju septiņas reizes. Tad norīvēju dibena vaigus. Pietupjos (kurš nevar, tas sēžas uz ķeblīša) un apstrādāju celulīta sakni: no dibena uz priekšu virzienā uz gurna kaula galu pie jostasvietas. 
9. Nu esmu nonākusi līdz vēderam. Saloku dvieli: vispirms salieku kopā abus galus un tad sānu malas. Rullīti saņemu abās rokās. Rīvēju pulksteņa virzienā: ap nabu mazos aplīšus un tālāk arvien lielākus apļus līdz krūtīm. Var gan ieliekties, gan pieliekties. Dvielim pa miesu jāslīd gludi kā gludeklim. 
10. Kājas. Ar vienu kāju stāvu bļodā, otru uzlieku uz soliņa. Vispirms ar četrreiz salocītu dvieli parīvēju kājstarpi gar katru kāju no dibena uz priekšu (tur atrodas limfmezgli, kuros radies sastrēgums veicina daudzas mazā iegurņa un dzimumorgānu kaites). Saņemu dvieli caur apakšu un rīvēju ciskas apakšu uz ceļgala pusi. Tāpat kā vēderu, aprīvēju ciskai sānus. Tad uz abām pusēm zem ceļgala bļodiņas. Apakšstilbu: uz augšu un uz leju. Pēdas virspusi, ieskaitot pirkstus. Tad paņemu dvielīti plaukstā un pulksteņa rādītāja virzienā aplīšos aprīvēju papēdi. Kāju iztaisnoju un visu kājas aizmuguri rīvēju uz augšu un uz leju. 
11. Pēdas. Pats galvenais!!! Pēdās noslēdzas visu mūsu orgānu nervu gali, tāpēc, masējot šos punktus, ķermenis saņem veselībai labvēlīgus signālus un līdz ar to tiek atjaunota organisma darbība.
Viena kāja paliek bļodā, otru izceļu uz soliņa. Ņemu dvielīti aiz spicītes, lieku katrā pirkstu spraugā, izslauku un septiņas reizes izmasēju. Nebūs ne sēnīšu, ne sviedru smakas! Tad uzlieku dvielīti uz pirkstiem un pulēju visus uzreiz. Ielieku dvielī kājas pirkstus un pusi pēdas līdz vidum, dvieli saņemu aiz abiem galiem un vicoju uz abām pusēm. Tad dvieļa maisiņā ielieku papēdi līdz pēdas vidum un sparīgi pulēju to. Rīvēju uz katru pusi. Ja no šis procedūras sakarst piere, acis, deniņi, vaigi sārtojas un no pakauša nāk tvaiks, tas nozīmē, ka asinsrite visā ķermenī ir atmodināta par simts procentiem.
Mēs esam izvingrojušies, norūdījušies, nekad nesāp galva, mugura, kājas, āda visur kā samts, rētas pazūd, asinsspiediens vienmēr normā, garīgi mēs starojam un domājam dzīvespriecīgi!
Pēc pēdu apstrādes uzvelku vilnas īsās zeķītes.
Esmu norīvējusies, sausa, tad ģērbjos (jo nesvīst kā, piemēram, pēc fitnesa) un varu mesties ikdienā. Sajūta ir kolosāla!
Visa ķermeņa norīvēšana aizņem 20 minūtes (vienīgi pēdu apstrāde - piecas minūtes). Vairāk laika rīvēšanās paņems tikai neveiklam, apaļīgam, slimam cilvēkam, toties - vesels būs ikviens un dakteri varēs sēdēt tukšos kabinetos!
No kā, vajadzētu izvairīties
1. Kaklu rīvē uzmanīgi. Labāk abās plaukstās saņemt dvieli un parīvēt aplīšos. Var arī uz priekšu un atpakaļ, bet - saudzīgi, jo norīvēsi ādu un sūrstēs. Lūdzu, nepārcenties!
2. Dvielim jābūt mīkstam. Frotē!
3. Jāseko, lai dvielis nekur neruntuļotos, tam pa miesu viegli jāslīd. Spiedienu uz ādu (tā teikt, - stingrāk) var izdarīt tikai virzienā uz augšu - uz sirdi, jo ar šo masāžu tiek attīstīta venozā asinsrite un sirsniņai nav tik smagi jāstrādā.
Pārpublicēts no žurnāla "Ieva"
Anija Pelūde
Andas Strautnieces zimējumi