Labklājības ministrija piedāvā celt pabalstus un mazās pensijas cīņai ar nabadzību
Labklājības ministrija (LM) sāk diskusiju par minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām, piedāvājot palielināt mazās pensijas cilvēkiem ar lielu darba stāžu, pabalstus par trešo bērnu un minimālo ienākumu līmeni, informēja ministrija.
Ministrija atzīst, ka visu precīzu prognožu par plāna izmaksu tās rīcībā nav, bet kopumā plāna īstenošanai nākamgad vajadzētu aptuveni papildu 8,6 miljonus eiro, 2019.gadā – 32 miljonus eiro, 2020.gadā – 34,47 miljonus eiro. No tiem no pašvaldību budžeta varētu būt vajadzīgi aptuveni 1,77 miljoni eiro, 2018.gadā – 17,1 miljoni eiro, 202.gadā – 19,57 miljoni eiro.
Plāna īstenošanai paredzēts izmantot finanšu resursus no valsts un pašvaldību budžeta, bet papildu līdzekļu piešķiršanu valdība izvērtēs, veidojot budžetu.
Ministrijas sagatavotie priekšlikumi minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības apdraudētajiem ceturtdien, 9. martā, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Plāns vēl jāapstiprina valdībā.
“Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un izteikta ienākumu nevienlīdzība. No vienas puses, skaitļi rāda, ka iedzīvotāju kopējie ienākumi aug, tomēr tajā pašā laikā cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos ikdienā neizjūt. Situācijai ir jāmainās,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).
Tāpēc ar šo dokumentu ministrija uzsāk plašākas diskusijas par tiesību aktos noteiktajiem ienākumu apmēriem un atbalstu, lai nepieciešamības brīdī aizsargātu sabiedrības daļu ar zemākajiem ienākumiem, norādīja ministrs.
2016. gadā statistika liecina, ka no mājsaimniecībām, kurās ir 2 pieaugušie un 3 un vairāk bērni, katra ceturtā mājsaimniecība ir pakļauta nabadzības riskam (25,5%). No viena vecāka mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viens bērns, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni viena trešdaļa (34,4%) mājsaimniecību. Visaugstākais nabadzības risks ir senioriem vecumā virs 65 gadiem – nabadzības riskam pakļauti 38,1%. Nabadzības riskam tiek pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību.
- Priekšlikumos 2018. gadā paredzēta pensiju indeksācijas pārskatīšana personām ar lielu stāžu.
- 2018.gadā ģimenes valsts pabalstu par trešo bērnu ministrija piedāvā palielināt no 34,14 eiro līdz 50,07 eiro.
- No 2019. gada paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 188 eiro apmērā līdzšinējo 128,06 eiro vietā.
- Tāpat no 2019.gada plānots garantēto minimālo ienākumu līmeni noteikt 94 eiro apmērā (puse no trūcīgas personas ienākuma līmeņa) līdzšinējo 49,80 eiro vietā.
- 2019. gadā paredzēts palielināt minimālo atbalstu pensijas vecumu sasniegušajām personām, kuras nesaņem pensijas, no 64,03 eiro līdz 94 eiro.
- Sākot ar 2020. gadu, rosināts noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta aprēķināšanu visā valstī un noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, lai iedzīvotājiem ar līdzīgiem ienākumiem sniegtu vienādas iespējas saņemt atbalstu.
- Tāpat 2020.gadā piedāvāts visā Latvijas teritorijā noteikt vienotu maznodrošinātai personai atbilstošu ienākuma līmeni, kas atbilst divkāršam trūcīgai personai atbilstošam ienākuma līmenim. (Pašlaik trūcīgās personas ienākuma līmenis ir noteikts līdz 128,06 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli.)
Ministrija atzīst, ka plāns palielinās pašvaldību izdevumus sociālās palīdzības sniegšanai, jo, nosakot augstāko ienākuma līmeni, pieaugs trūcīgo personu skaits un attiecīgi arī pabalstu saņēmēju skaits. Tiesa, ministrija arī atzīst, ka tai nav precīzi zināms, cik daudz cilvēkiem no jauna būs tiesības pieprasīt pabalstus pēc tam, kad pārskatīs minimālo ienākumu slieksni, un attiecīgi, cik tas izmaksās pašvaldībām. Aprēķinos izmantots pieņēmums, ka prognoze par pašvaldību izdevumiem 2016.gadā ir bāzes gads pret kuru norādīts papildus nepieciešamais finansējums 2018., 2019. un 2020.gadā.
Pašvaldības līdz šim paudušas satraukumu par citu reformu – Finanšu ministrijas piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% līdz 20%, jo 80% no šī nodokļa ieņēmumiem nonāk pašvaldību budžetā un veido lielāku daļu no vietvaru ieņēmumiem.
Labklājības ministrija informēja, ka minimālo ienākumu atbalsta sistēmas piedāvājuma izstrādē piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas eksperti, sociālie partneri no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, diskusijās piedalījās arī nevalstiskās organizācijas.