Latvijas Diabēta asociācijai kļuvusi zināma informācija, ka Veselības ministrijas un Nacionālā Veselības dienesta un gaiteņos top jauna sistēma kompensējamo medikamentu izrakstīšanā, kas būtiski palielinās pacientu līdzmaksājumus, līdz ar to zāles padarīs pacientiem būs vēl mazāk pieejamas.

Kā zināms, zāļu kompensācijas apjoms pacientiem ar konkrētām diagnozēm balstās uz 2 pamatprincipiem. Vispirms, katrai diagnozei ir noteikts kompensācijas apjoms procentos (50%, 75% vai 100%). Papildus vēl arī katram medikamentam (aktīvajai vielai) ir noteikts t.s. references medikaments, t.i. – lētākais preparāts, ko valsts kompensē norādīto procentu ietvaros. Savukārt, ja pacients ārstējas ar citu, dārgāku medikamentu, tad starpību starp dārgāko un lētāko medikamentu pacientam ir jāpiemaksā. Rezultātā pašlaik, kaut arī pacienta ārstētās slimības diagnozei noteikts 100% kompensācijas apjoms un teorētiski pacientam būtu tad jāmaksā līdzmaksājums tikai par recepti (0,75 Eur), faktiski pacienta līdzmaksājuma summa var sasniegt pat vairākus desmitus EUR mēnesī, ja, piemēram, valsts izvēlētais lētākais preparāts kādu ražošanas procesā pievienoto ķīmisko savienojumu dēļ izraisa alerģiju, ir konkrētajam pacientam kontrindicēts vai pasliktina dzīves kvalitāti. 

Pašlaik tiek veidots vēl papildus mehānisms, kā padarīt kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles pacientam dārgākas un, līdz ar to mazāk pieejamas vai pat nepieejamas. Vienas zāļu grupas medikamentu ietvaros tiek veidota medikamentu (aktīvo vielu) gradācija, nosakot tiem atšķirīgu pacienta līdzmaksājumu, kura aprēķins balstīsies noteiktiem (vēl līdz galam nezināmiem!) finansiāliem aprēķiniem vai citiem nezināmiem parametriem. Tātad, jau vistuvākajā laikā būs atkal atgriešanas pie krīzes laikā pieņemtās shēmas – 3. pakāpes kompensācijas noteikšanai: diagnozes noteiktais, medikamentu grupas noteiktais un preparāta references cenas noteiktas! 

Jāņem vērā, ka medikamentu grupas ietvaros ne visi preparāti ir piemēroti katra konkrēta pacienta ārstēšanā, jo daži no tiem var būt kontrindicēti. Piemēram, pašlaik DPP-4 inhibitoru medikamentu grupā, ko izmanto cukura diabēta ārstēšanā, ir 4 medikamenti (ar atšķirīgu aktīvo vielu), no tiem viens medikaments netiek rekomendēts cukura diabēta pacientiem ar sirds mazspēju, cits netiek rekomendēts citu slimību gadījumos. Pēc tam, kad ārsts būs spiests izvēlēties dārgāku medikamentu (aktīvo vielu), vēl jāizvēlas arī preparāts, kur atkal jātiek skaidrībā par to, vai lētākais (references) preparāts pacientam neizraisīs alerģiju, blakus parādības vai nepanesamību. 

Nepaliek šaubas par to, ka cietēji atkal būs pacienti, īpaši tie, kuriem jālieto daudz medikamentu, piemēram, pacienti ar cukura diabētu, kā arī gados vecāki pacienti. 

Pašreizējos apstākļos, kad visaugstākajā politiskajā līmenī jau ir apzināts katastrofālais stāvoklis veselības aprūpē, kad kvotas daudziem izmeklējumiem izsīkst jau maijā, pacientu maksājumi par veselības aprūpi daudziem kļūst par nerealizējamu problēmu. Ikvienam ir skaidrs, ka pāreja uz pilnīgi jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli būs grūts ceļš. Un viens no absolūti nepieciešamiem nosacījumiem ir – nodrošināt procesa caurspīdīgumu visai sabiedrībai, jo katrs no mums, sākot no dzimšanas līdz pat nāvei bieži kļūst par pacientu, tāpēc veselības joma ir tik sensitīva, cik vien tas iespējams. Tāpēc aicinām nepieņemt pārsteidzīgus risinājumus, kas jau tā smago pacientu līdzmaksājumu nastu padarīs vēl smagāku, tādu, par kādu runāts kādas ģimenes ārstes stāstā, kurai pacients vienkārši pajautājis: “Dakter, varbūt man labāk nomirt?”