Reizē ar Siguldas likteni tika izlemta arī paralimpisko spēļu norises vieta
Pievēršot lielu uzmanību tam, vai Zviedrijas pilsētas Stokholma un Ore tiks pie 2026. gada olimpisko spēļu rīkošanas, dažbrīd nepamatoti malā palika fakts, ka jūnijā reizē izšķīrās arī tas, kur norisināsies 2026. gada paralimpiskās spēles, un Starptautiskā olimpiskā komiteja lēma, ka tās būs Itālijas pilsētas Milāna un Kortīna d`Ampeco.
Latvijas sporta līdzjutējos lielas diskusijas raisīja Siguldas kamaniņu un bobsleja trases iekļaušana Zviedrijas pilsētu Stokholmas un Ores pieteikumā olimpisko spēļu rīkošanai. Šī kandidatūra izrādījās spēcīga un no vairākām kandidātēm palika starp pēdējām divām, kas piedalījās galīgajā balsojumā par olimpisko spēļu rīkošanu. Latvijai tā bija iespēja pirmoreiz vēsturē uzņemt olimpisko spēļu sacensības savā teritorijā un, kā vēlāk izteicās Dainis Dukurs, kas zina, kad pienāks nākamā šāda izdevība. Iespējams, tikai pēc simts gadiem.
Taču, izvēloties olimpisko spēļu rīkotājus, automātiski tiek izvēlēti arī paralimpisko spēļu rīkotāji. Šie divi notikumi iet roku rokā, un paralimpiskās spēles parasti sākas dažas nedēļas pēc olimpisko spēļu beigām, izmantojot jau iestrādāto infrastruktūru.
Kā liecina provizoriskie plāni, Siguldā pasaules labākie para-atlēti nebūtu ieradušies tik un tā. Renes sporta veidu sacensības pagaidām nav iekļautas paralimpisko spēļu programmā, kurā Phjončhanas spēlēs bija seši sporta veidi – kalnu slēpošana, biatlons, distanču slēpošana, hokejs, snovbords un kērlings. Šajos sporta veidos Phjončhanas spēlēs Latvijas sportisti nebija pārstāvēto 569 para-atlētu vidū.
Bija gan cerēts, ka šī situācija varētu mainīties jau 2022. gadā Pekinas spēlēs, kurās tika plānota parabobsleja iekļaušana. Tās būtu labas ziņas arī Latvijas sportistiem, jo Pasaules kausā parabobslejā ar labiem rezultātiem var lepoties Alvils Brants un Artūrs Klots, kurš aizvadītajā sezonā uzvarēja divos Pasaules kausa posmos, tāpat savus spēkus šajā sporta veidā izmēģinājusi Annija Krūmiņa. Brants piedalījās visos PK posmos, iegūstot septīto vietu Pasaules kausa kopvērtējumā.
Starptautiskā bobsleja federācija septembrī, kad tika pieņemts lēmums par parabobsleja atstāšanu ārpus paralimpisko spēļu programmas, pauda savu pārsteigumu, jo bija uzskatījusi, ka šis jautājums jau nokārtots. Attiecīgi paliek iespēja, ka tas varētu mainīties 2026. gadā, taču tas jau pašreizējai sportistu paaudzei jau var izrādīties pārāk tāls mērķis.
Un, lai cik neliela nebūtu bijusi iespēja, ka 2026. gadā paralimpisko spēļu programmā ienāk arī parabobslejs, šobrīd tapis pavisam skaidrs, ka Siguldas trasē šādas sacensības nenotiks. Lai arī pavasarī tika prognozēts, ka Itālijas pilsētu un Stokholmas/Ores un Siguldas kandidatūru izredzes iegūt OS rīkošanas tiesības ir līdzīgas (totalizators„Betsafe” savās prognozēs abām kandidatūrām piedēvēja identiskas izredzes), Milāna un Kortīna d`Ampeco SOK delegātu balsojumā saņēma krietni lielāku atbalstu.
Siguldas trases un LOK pārstāvji ir pauduši piesardzību optimismu par iespējām vēlreiz pieteikties uz OS rīkošanu kopā ar Stokholmu, kamēr pašai Zviedrijas galvpilsētai viennozīmīga iekšējā atbalsta nav. Arī Siguldas sakarā Latvija sporta līdzjutēji ir raidījuši jautājumus, sak, vai izmaksas atsver šāda pasākuma rīkošanas prestižu un vai ir prātīgi ko tādu atļauties? Taču Latvijas sportistiem un para-atlētiem tas varētu būt mūža lielākā sapņa piepildījums, kas nav novērtējams izmaksu ziņā.