Pirms trim gadiem no Londonas paralimpiskajām spēlēm Latvijas komanda pārveda vienu sudraba un vienu bronzas medaļu. Labi panākumi varētu būt arī nākamgad Rio notiekošajās sacensībās. Tomēr pagaidām nav skaidrības, vai mūsu paralimpieši tajās vispār varēs piedalīties. Iemesls ir nepietiekamais valsts finansējums.

 

Pusotra gada vecumā saņemtā vakcīna pret poliomielītu Andrim Ulmanim izraisīja spinālo paralīzi. Pateicoties vecāku pūlēm un ilgstošai ārstēšanai, spēja staigāt pašam savām kājām pamazām atjaunojās. Tomēr nez vai toreiz, pirms daudziem gadiem, kāds iedomājās, ka reiz viņš kļūs par pasaules bronzas un Eiropas sudraba čempionu stājhokejā - hokeja paveidā, kas adaptēts cilvēkiem ar invaliditāti. Andra kontā ir arī sēdvolejbols, ratiņbasketbols, jaunībā izmēģināta lodes grūšana un šķēpmešana. Andris ir rūdīts sportists. Līdz kaulam.

 

"Pietrūkst adrenalīna. Saņemot ripu, piemēram, pa ķiveri, vai noķerot no devītnieka, tad gūsti to galveno dzīves baudījumu, ka dzīve ir skaista, un sports dzīvē ir vēl skaistāks," uzsver Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Andris Ulmanis. 

 

Latvijas paralimpieši šobrīd dzīvo neziņā par to, vai mūsu valsts būs pārstāvēta Rio paralimpiskajās spēlēs. "Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV), Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) un tā tālāk par augstu sasniegumu sportu ir apakšprogramma, kur tiek novirzīts apmēram 5,2 miljoni eiro. Mēs tajā programmā neesam, tātad mēs neesam Latvijas labākie sportisti," situāciju mēģina izprast Andris Ulmanis.

 

Viens no Nacionālās sporta padomes locekļiem, LOK prezidents Aldons Vrubļevskis pārmetumus īsti neatzīst: "Lemjot par jūsu pieminēto problēmu, konstatēja, ka līdzekļu valsts budžeta nepietiek ne tikai paralimpiskajai komandai, lai gatavotos paralimpiskajām spēlēm Rio, bet ir nepietiekami līdzekļi gan Latvijas studentu sporta komandai, lai gatavotos un piedalītos universiādes sacensībās, kas notiks šovasar, ne labākajiem atlētiem individuālajos sporta veidos ir pietiekami līdzekļi, lai gatavotos pienācīgā veidā olimpiskajām spēlēm Rio."

 

Paralimpieši lūdza finansējumu no programmas "Augstas klases sasniegumu sports", lai varētu piedalīties starptautiskajās sacensībās, kur tiek vākti reitinga punkti kvalifikācijai paralimpiskajām spēlēm.

"Valsts budžets šim gadam tika apstiprināts pavisam nesen un, ja mēs raudzītos budžeta kategorijās, tika apstiprināts, ka šī kategorija – valsts finansējums augstu sasniegumu sportam, ir paredzēts cilvēkiem, kas ir nevis paralimpieši, bet olimpiskās kustības dalībnieki," sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ("Vienotība").

 

Paralimpieši cer, ka papildus finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai kādiem citiem avotiem. Drošas pārliecības gan nav, jo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paustais vairo bažas.

 

"Ja jūs gribat iet streikot, tad ejiet streikot. Tādi gadījumi ir bijuši, un tas nekas jauns nebūs. Ir streikojuši skolotāji, ir streikojuši augstskolu pārstāvji, ir streikojuši zinātnieki, un tagad būs paralimpiskie sportisti. Nu, protams, ka mēs negribam līdz tam aiziet un... tas neko nedos," Latvijas Televīzijai skeptiski sacīja Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretārs  Andris Ulmanis.

 

Jautāta, vai tiešām viņas pārraudzītajā iestādē valda šāda attieksme pret paralimpisko sportu, izglītības un zinātnes ministre Seile to noliedz.

 

Marta sākumā tiks spriests par papildu finansējuma piešķiršanu sportam, tostarp arī paralimpiskajiem sporta veidiem. Tikmēr Andris Ulmanis atgādina, ka cilvēkiem ar invaliditāti tas ir ļoti svarīgi: "Mēs staigājam un jebkurā brīdī var notikt nelaime, un paralimpieši ar sportošanu atgriežas dzīvē, atgriežas kopā ar savu ģimeni, ar draugiem, un viņi tad atkal ir pilnvērtīgi cilvēki."