Bertāna pārstāvētā Spurs ir diženākā NBA dinastija
Kad Dāvis Bertāns beidzot sagaidīja savu iespēju un ieradās NBA, nebija šaubu, ka viņš nonācis patiešām attīstītā organizācijā, kurā maz vietas jokiem un bezrūpībai. Diemžēl Bertāna ienākšana komandā sakrita ar brīdi, kad savai basketbolista karjerai punktu pielika kluba leģenda Tims Dankans. Līdz ar to Bertānam neizdevās doties laukumā kopā ar “The Big Fundamental”, kurš aizveda “Spurs” līdz pieciem čempionu tituliem.
Pieci čempiona gredzeni ir viena lieta, bet savā ziņā pat jāpiekrīt, ka Dankana ilggadējā lojalitāte “Spurs” nesa vēl lielāku guvumu – komandas noturēšanos elitē 20 sezonu garumā. Tas ir sasniegums, ko diez vai nākotnē būs iespējams atkārtot, turklāt “Spurs” kaut kādā veidā pamanās šo sasniegumu turpināt audzēt.
NBA ir ierasta formula brīdī, kad tiec uz augsta zara, spēlēt par uzvarām un tituliem, bet neizbēgami pienāk brīdis, kad pat lielākās zvaigznes aiziet no komandas, zaudē savu sportisko formu, komandas rezervisti nomainās pret citiem spēlētājiem, un uzvarošā recepte pamazām pazūd. To piedzīvojušas gan slavenās “Bulls”, gan “Lakers”, gan “Celtics” komandas, kurām ik pēc dažiem gadiem pienāk brīdis, kad jānolaižas līgas apakšdaļā un jāvelta laiks jaunu talantu atrašanai un spēku atgūšanai.
“Spurs” no šī visa pamanījusies izvairīties veselas divas dekādes, un saskaņā ar jaunākajām totalizatoru izveidotajām prognozēm, sporta likmes liecina, ka izvairīsies vēl ilgāku laiku. Kad karjeru beidza Deivids Robinsons, nobriedis bija Tims Dankans, pievienojās tobrīd jaunie Tonijs Pārkers un Manu Džinobili, un “Spurs” izveidoja savu lielo trio, no kura turklāt neviens nebija dzimis Amerikā. Dankans nāk no Virdžīniju salām, Pārkers dzimis Beļģijā, bet Džinobili nāk no Argentīnas.
Kad pamazām pienāca beigas Dankana karjerai, “Spurs” prata pārveidot savu spēli tā, lai uz Dankanu vairs netiktu izdarīts galvenais uzsvars. Komanda spēlēja ātri un ar uzsvaru uz uzbrukumu, mainot savu spēles stilu, kas jau atkal atmaksājās, ienesot galvenajam trenerim Gregam Popovičam jaunas dividendes. Jau 2-3 gadus pirms Dankana aiziešanas “Spurs” bija atradusi nākamo zvaigzni – Kavai Lenardu. Lenards ir kluss puisis ar iespaidīgu talantu un darba spējām, ideāli piemērots “Spurs” sistēmai, un pāris gados viņš izaudzis par labāko universālo spēlētāju NBA. Jā, pamazām noriet arī Pārkera un Džinobili karjeras, bet viņu vietā jau noskatīti jaunie spēlētāji, noslēgts līgums ar citu augsta līmeņa spēlētāju Lamarkusu Oldridžu, un “Spurs” dinastijas beigas grūti saskatīt.
Protams, daudzas kas mainīsies, kad no komandas aizies pats Popovičs. Viņš šādu ideju jau apsvēris, turklāt viņa pienākumi pieaugs pēc tam, kad viņš uzņemsies ASV izlases vadību, un nevienam NBA trenerim nebūs grūtāka uzdevuma kā Popoviča pēctecim “Spurs” galvenā trenera amatā. Kā nekā, “Spurs” ar pozitīvu bilanci pabeigusi jau 19 sezonas pēc kārtas, turklāt nevis vienkārši pozitīvu bilanci, bet ar vairāk nekā 50 uzvarām un vienmēr sasniedzot izslēgšanas spēles. Tas Ziemeļamerikas lielajās profesionālajās līgās ir rekords.
Ir pārdroši teikt, ka Bertāns ir starp “Spurs” jaunā viļņa zvaigznēm. Viņam tomēr komandā ir konkrēta loma, ko viņš pamazām cenšas noārdīt, un dara to veiksmīgi. Bet jebkurā gadījumā Bertāns ir kļuvis par pirmo Latvijas spēlētāju, kurš izpelnījies iespēju spēlēt NBA sekmīgākajā organizācijā, kura būs starp vadošajām titula kandidātēm bukmeikeru prognozēs vēl krietnu laiciņu.