Slimnieka aprūpe mājās
Ilze Zonne, "Neatkarīgā"
Piektdiena, 30. septembris (2005) 00:02
Ik dienu liktenis kādu ģimeni nostāda bēdīga fakta priekšā: ir smagi saslimis tuvinieks, un jārēķinās ar to, ka viņš turpmāk būs kopjams. Ģimene jūtas apjukusi. Nākas atbilstoši jaunajai situācijai mainīt mājas kārtību. Skaudri aktuāls kļūst jautājums par to, kā saskaņot slimnieka un pārējo ģimenes locekļu intereses, lai maksimāli palīdzētu slimajam, tajā pašā laikā nenovedot veselos līdz pārgurumam.
Tas ir laiks, kad dzīve piespiež risināt milzum daudz praktisku jautājumu un iedziļināties lietās, par kurām senāk nebija ne jausmas. Te daudz var palīdzēt profesionāli slimnieku aprūpētāji. Māja aicināja uz sarunu Aprūpes biroja direktori Inu Iršu.
Raksturīgi piemēri
"Lūk, Latvijai un Rīgai tipisks gadījums: kādai sievietei, bankas darbiniecei, māte smagi saslima ar insultu," stāsta I. Irša, "juzdamās atbildīga par māti, viņa vispirms ņēma atvaļinājumus, lai pati varētu slimnieci aprūpēt, pēc tam aizgāja no darba pavisam un palika ar bezdarbnieces pabalstu. Viņa darīja, ko spēja, taču īsti labi ar slimnieces kopšanu galā netika, tāpat nācās aicināt aprūpes dienesta darbiniekus. Pēc dažiem mēnešiem māte nomira. Bankā vakances jau vairs nebija, viņa nevarēja iekārtoties darbā… Nesen satiku šo sievieti. Būdama nedaudz vecāka par 50 gadiem, viņa tagad strādā par mājkalpotāju, uzkopj dzīvokļus un atzīst, ka ļoti nožēlojot savu aiziešanu no darba. Tā nav valstiski pareiza pieeja, kad cilvēks pamet darbu savā profesijā, lai koptu slimo tuvinieku, saņem sociālo pabalstu un pēc tam nevar atgriezties darba apritē. Viņš arī piekūst, ne vienmēr tiek galā, tik un tā ir jāiesaistās profesionāļiem. Es uzskatu, ka jādomā par visaptveroša māsu dežūrdienesta attīstīšanu Latvijā."
Tiklīdz nopietni saslimst
Par aprūpes nodrošināšanu jāsāk domāt, tiklīdz cilvēks nopietni saslimst. "Pašlaik ļoti daudz smagi slimu cilvēku atrodas mājās. Mūsu aprūpē viņi bieži nonāk jau ar ielaistām problēmām, smagiem izgulējumiem. Cilvēki nereti mirst nevis ar pamatslimību, piemēram, insultu, bet asinssaindēšanās dēļ, ko rada izgulējumi. Ja cilvēks ir smagā stāvoklī, paralizēts un nekontrolē izvadorgānu funkcijas, izgulējumi var rasties jau pirmajā slimības dienā, sevišķi tas sakāms par ļoti veciem, korpulentiem vai tieši otrādi — vājiem cilvēkiem. "Svarīgi, lai jau pirmajā dienā pie šāda slimnieka tiktu izsaukta aprūpes māsa no dežūrdienesta," saka I. Irša, "Par šo vizīti nav jāmaksā. Māsiņa iemācīs ģimenei, kā pareizi kopt slimnieku, parādīs, kā jāklāj gulta, palīdzēs izraudzīties piemērotus slimnieku kopšanas līdzekļus un higiēnas piederumus. Nevajadzētu nekādā ziņā uzskatīt, ka smagi slimam cilvēkam pietiek ar to, ka atnāk ģimenes ārsts un uzraksta receptes. Vispareizāk ir, ja ģimenes ārsts pats nozīmē aprūpes māsas vizīti, taču ne visi ārsti šo iespēju izmanto.
Ģimenes ārstu un medicīnas māsu darba laiks nav nepārtraukts, tādēļ viņi izmanto māsu dežūrdienesta pakalpojumus pacientiem, kuriem nepieciešamas agrās rīta vizītes un vēlās vakara vizītes, piemēram, onkoloģisko slimību pacientiem, kuriem jāinjicē pretsāpju līdzekļi. Ja to nedara, tiek meklēta māsa ar sludinājumu, paziņu, kaimiņu palīdzību vai, kas ir vēl briesmīgāk — slimniekiem, kuri cieš stipras sāpes, vienkārši nenozīmē pretsāpju injekcijas pietiekamā daudzumā. Tā jau ir atsevišķa un ļoti skumja saruna."
Kopējs — zinošs un prasmīgs
Sabiedrībā valda uzskats: ja tu esi sieviete, tad tas automātiski nozīmē, ka proti gatavot ēst, kopt bērnus un aprūpēt slimniekus ļoti labā līmenī. Tā nebūt nav. Slimnieku kopšanai vajadzīgas zināšanas un prasme. Aprūpes darbinieki savā praksē bieži redz, ka tuviniekiem, neraugoties uz labo gribu, slimnieka kopšana diez ko nepadodas. Par to nevajadzētu sevi nosodīt. Daudzi, cenšoties paši vienlaikus tikt galā ar slimnieka aprūpi un savu darbu, ļoti nogurst un pārdzīvo, ja kaut kas neizdodas. Viņi bieži ir neizgulējušies, kļūst īgni un galu galā sāk izgāzt savu neiecietību uz aprūpējamo.
Bieži vien labāk ir noslēgt līgumu par profesionālu aprūpi. Reizēm slimnieka piederīgie gatavi maksāt par to, lai māsas dežurētu pie viņa 24 stundas diennaktī. Bet vai tas ir vajadzīgs? Pirmkārt, sveša cilvēka nepārtraukta klātbūtne slimnieku nogurdina. Otrkārt, novērtējot situāciju, bieži izrādās, ka galvenais ir sagādāt labu aprūpes aprīkojumu, bet māsiņai pietiek atnākt tikai dažas stundas diennaktī.
Mājās vai slimnīcā?
Patiesībā slimniekam būtu tiesības izvēlēties, vai viņš vēlas palikt mājās vai doties uz kādu stacionāru aprūpes iestādi. Pārapdzīvotā caurstaigājamā divistabu dzīvoklī, protams, nevar nodrošināt normālus apstākļus ne slimajam, ne pārējiem. Taču daudzos gadījumos priekšroka ir mājas aprūpei, jo, kā zināms, mājās pat sienas palīdz. Cilvēks tur jūtas ērtāk un drošāk, labāk iemācās lietot pastaigu balstu vai ratiņkrēslu. Ja ir garīgās veselības traucējumi, cilvēks pazīstamā vidē labāk saglabā spēju orientēties un pastāv lielākas izredzes, ka viņš nezaudēs vēl atlikušās pašaprūpes iemaņas. Ja līdzekļi atļauj, var pasūtīt visdažādākās palīgierīces, kas ļauj labāk tikt galā ar ikdienas darbiņiem: aizpogāt pogas, nogriezt maizi, veikt higiēnas procedūras u. c., arī mēbeles un istablietas iespējams maksimāli pielāgot slimnieka īpašajām vajadzībām.
Slimnieka istaba Ja cilvēka veselības stāvoklis ir smags un ārstu prognozes nav cerīgas, slimnieka istabai jākļūst par telpu, kurā viņš ēdīs, gulēs, kontaktēsies ar ārpasauli, uzņems viesus, tiks kopts un, iespējams, arī nomirs. Šai istabai vajadzētu būt pietiekami lielai, lai tur novietotu visu slimniekam un viņa kopšanai vajadzīgo, siltai, labi vēdināmai, klusai un gaišai, tai jāatrodas pietiekami tuvu vannasistabai un tualetei, bet pēc iespējas tālāk no saimniecības telpām un trokšņainām dzīvojamām telpām.
Būtiska nozīme ir slimnieka gultai, kurā viņam jājūtas droši un ērti. Tai jāatrodas no caurvēja aizsargātā vietā, no gultas jābūt labi pārredzamai visai telpai, un, guļot gultā, slimniekam jāredz pa durvīm ienākošie. Vēl vajadzīgs naktsgaldiņš, kas ērti sasniedzams no gultas, atpūtas krēsls (ja slimnieks drīkst sēdēt), krēsls apmeklētājiem, galds ar slimnieka aprūpes piederumiem un medikamentiem, griestu lustra, aptumšota naktslampiņa un lampa pie gultas, kā arī zvaniņš, kas bieži ir vienīgais līdzeklis, lai kādu pasauktu.
Vienmēr pastāv zināma pretruna starp to, ka istabai jābūt maksimāli piemērotai slimnieka kopšanai, bet tai jābūt arī mājīgai un ērtai. Sterilā un bezpersoniskā telpā cilvēks jutīsies slikti, ir jārūpējas par mierīgu un priecīgu gaisotni. Daudz kas atkarīgs arī no slimnieka personības un gaumes. Mājīgumu var radīt tepiķis vai paklājiņš pie gultas, glīti aizkari, puķes, gleznas, fotogrāfijas u. c.
Istabā katru dienu jāmazgā grīdas, jānoslauka putekļi, ar putekļusūcēju jāapstrādā paklāji. Ieteicams telpu kopšanai izmantot dezinficējošus līdzekļus bez smakas vai ar patīkamu aromātu.
Cilvēciska uzmanība
Bēdīgi, ja tuvinieki diendienā vienīgi formāli apjautājas, kā slimnieks jūtas, un pat neuzklausa atbildi, toties neskopojas ar dažādiem ierobežojumiem: nesēdi, necelies, nelasi! Labāk uzdodiet jautājumus, uz kuriem nevar atbildēt ar "jā" vai "nē". Ja slimniekam apgrūtināta runa, var izlīdzēties ar rakstāmtāfeli vai žestiem. Būtu ļoti labi, ja slimnieka sociālie kontakti neaprobežotos tikai ar ģimeni, bet ciemos nāktu draugi, radi, paziņas, kaimiņi, bijušie kolēģi. Atbalstiet slimnieka vēlmi strādāt rokdarbus, skatīties un klausīties pārraides, lasīt laikrakstus un grāmatas. Ja vien iespējams, dodiet viņam arī kaut kādus pienākumus: noklausīties laika ziņas, atprasīt mazbērnam dzejoli, piešūt pogu u. c. Tas ļaus justies vajadzīgam.
Izvēloties aprūpētāju
Ja meklējat palīgu slimnieka aprūpei no radu vai paziņu loka, ņemiet vērā, ka tam jābūt cilvēkam, kurš var slimniekam veltīt pietiekami daudz laika, ar pozitīvu attieksmi pret aprūpējamo, ar izpratni par slimnieka izjūtām, mierīgam un nosvērtam, ar pietiekami labu fizisko veselību un normālām maņu orgānu (redze un dzirde) funkcijām.
Der zināt
- Ja jūsu ģimenes loceklis ir smagi saslimis, nekavējoties jāsāk domāt par pilnvērtīgu kopšanu un jāmeklē profesionālas aprūpes māsas konsultācija.
- Sekmīgu slimnieka aprūpi pat par 90% nosaka pareizs un kvalitatīvs aprūpes aprīkojums.
- Ja neprotat kopt slimnieku, nepārmetiet sev, bet meklējiet profesionāļu palīdzību; tāpat rūpīgi pārdomājiet, vai būtu pareizi atstāt darbu un nodoties tikai slimā tuvinieka kopšanai.
- Pārkārtojot slimnieka istabu atbilstoši jaunajai situācijai, centieties panākt, lai interjers būtu funkcionāli piemērots slimnieka kopšanai un vienlaikus mājīgs un priecīgs.
- Sagādājiet slimniekam pilnvērtīgus sociālos kontaktus un nodarbes, kas viņam ir pa spēkam un patīk; ja iespējams, uzticiet arī nelielus pienākumus.