Vai personām ar I grupas invaliditāti ierobežo iespēju pavadīt laiku ārpus mājas?

Sandra Paegļkalne

1 komentāru

Daudzi cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, arī tie, kuriem ir I grupas invaliditāte un kopšanas pabalsts, pārvietoties ārpus mājas var tikai ar līdzcilvēku palīdzību. Jēkabpilī, tāpat kā citviet Latvijā, šo pakalpojumu sniedz asistenti – cilvēki, kuri palīdz invalīdiem nokļūt visur, kur nepieciešams. Līdz šim viss bija kārtībā – asistenti pavadīja invalīdus uz veikaliem, kultūras un sporta pasākumiem vai vienkārši uz parku, lai šie cilvēki varētu pavadīt laiku svaigā gaisā, un katru mēnesi iesniedza Jēkabpils Sociālajā dienestā atskaites par nostrādātajām stundām. Liels bija asistentu pārsteigums, kad, iesniedzot atskaites par septembrī nostrādāto laiku, Sociālajā dienestā tika paziņots, ka 40 stundas mēnesī, kas pienākas invalīdu brīvā laika pavadīšanai, tiek noņemtas. Vēl lielāku sašutumu radīja fakts, ka šīs stundas tika noņemtas, iepriekš nebrīdinot, arī līgumi netika pārslēgti. Asistentiem tas nozīmē zaudēt aptuveni 100 eiro, savukārt invalīdi tādējādi zaudē iespēju pastaigāties svaigā gaisā, ņemot vērā, ka diez vai asistents, kas nav invalīda ģimenes loceklis, būtu ar mieru pavadīt viņu pastaigās bez maksas. Ja pastaigas nevar nodrošināt arī ģimene darba un citu pienākumu dēļ, tad I grupas invalīdi paliek ieslodzīti četrās sienās. 
     
Rasma Cvetkova, kura ir asistente cilvēkam ar I grupas invaliditāti, stāsta: “Visu laiku bija tā naudiņa par brīvā laika stundām. Es vakar atnācu nodot atskaites, un man pateica, ka tas brīvais laiks ir noņemts. Vispār pateica, ka tāda nebūs vairs un būs jāpierāda katra pavadīšanas reize. Bet kā lai es pierādu, ja es eju ar bērnu pastaigāties?” 
     
Jēkabpils Sociālā dienesta vadītājs Juris Tužikovs skaidro, ka šāda situācija radusies Labklājības ministrijas iekšienē radušos nesaskaņu dēļ. Līdz šim viņš brīvā laika aktivitāšu īstenošanai paredzētās stundas piešķīris, jo ministrija tās atļāvusi piemērot arī I grupas invalīdiem, kuriem ir kopšanas pabalsts, bet tagad situācija mainījusies. 
     
Juris Tužikovs skaidro: „Kad pieņēma likumu, tur bija teikts, ka šīm personām asistenta pakalpojumus var piešķirt konkrētam mērķim un nodrošināt nokļūšanu uz darbu, mācību vietu un dienas aprūpes centru turp un atpakaļ. Kad mēs zvanījām ministrijai un vaicājām, kāpēc šos neregulāros apmeklējumus nevar piemērot arī tiem pirmās grupas invalīdiem, kuri saņem šo kopšanas pabalstu, ministrija atbildēja – jā, varat. Mēs tā arī darījām. Bet nesen notika pārbaude Auces Sociālajā dienestā, un pēc tam ministrija izdeva apkārtrakstu „Par asistenta pakalpojumu izpildes nodrošināšanu pašvaldībās”, kur otrajā punktā tieši akcentē: “Vērst uzmanību uz gadījumiem, kad asistenta pakalpojumu pieprasījumu veic persona ar I grupas invaliditāti, kas saņem pabalstu invalīdiem, kam nepieciešama kopšana, vai tās likumīgais pārstāvis, nodrošināt pakalpojuma piešķiršanu konkrētam mērķim jeb pasākumam, kas ir pierādāms ar apliecinošu dokumentu atbilstoši MK noteiktajām prasībām.” 
     
Līdz šim nekādi pierādījumi netika vākti, jo ministrija to bija atļāvusi, bet tagad pierādījumi nepieciešami, tādējādi sanāk, ka Jēkabpils Sociālais dienests, piešķirot naudu par brīvā laika pasākumiem, bija pārkāpis noteikumus. Lai glābtu situāciju, Jēkabpils Sociālais dienests noņēma septembrī nostrādātās stundas. Bet, tā kā tas tika darīts, iepriekš nebrīdinot un nepārslēdzot līgumus, dienests drīz vien saņēma rīkojumu no Labklājības ministrijas tomēr ieskaitīt brīvā laika stundas par septembri, tādējādi par septembrī nostrādāto asistenti vēl saņems pilnu samaksu. Bet turpmāk gan visas aktivitātes būs jāpierāda. 
     
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše informē, ka I grupas invalīdiem, kuri saņem kopšanas pabalstu, var piešķirt asistenta pakalpojumu tikai konkrētam mērķim, ko var pierādīt ar apliecinošu dokumentu. Uz jautājumu, kas tiek uzskatīti par ticamiem pierādījumiem, Ineta Pikše atbild: “Par ticamiem dokumentālajiem pierādījumiem var kalpot kultūras, sporta vai sabiedrisko pasākumu biļetes, iepirkšanās čeki, pašdarbības kolektīvu vadītāju rakstisks apliecinājums, ka asistenta pakalpojuma saņēmējs attiecīgajā laika periodā piedalījies konkrētajā pasākumā/aktivitātē, kā arī citi dokumenti, kas sniedz ticamus pierādījumus asistenta pakalpojuma izmantošanai.” 
     
Juris Tužikovs gan uzskata, ka šāds noteikums ir neloģisks, jo tas liedz invalīdiem kopā ar asistentiem doties, piemēram, pastaigā pa parku, ņemot vērā to, ka tas nav pierādāms. Ticamu pierādījumu nesniedz pat veikala čeks, jo uz tā neparādās invalīda vārds, uzvārds vai personas kods, tādējādi var rasties pieņēmums, ka veikalā iepircies asistents viens pats savām vajadzībām vai pat cits cilvēks. Noteikumus par absurdiem sauc arī asistenti un invalīdu tuvinieki, kuri plāno vērsies Tiesībsarga birojā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.