Intervija ar šova Dejo ar zvaigzni dalībniekiem Mārtiņu Oliņu un Ilzi Jankovsku
Ilze: Es esmu mamma, nodarbojos ar nekustamo īpašumu biznesu un strādāju Austrijas žurnālā Le Grand Mag. Aizraujos ar dejošanu un esmu visai atturīga no ekstrēmām lietām, tas laikam tāds mātes apzinīgums, jo zinu, kad man ir jārūpējas par mazuli.
Kā vērtējat, mūsu sabiedrības spēju pieņemt atšķirīgo, kaut ko kas atšķiras no ierastās normas?
Ilze: Pirms pāris gadiem deju sacensībās redzēju pāri, kur meitene bija ratiņkrēslā, viņu priekšnesums bija lielisks, mani aizkustināja un vēlējos kādreiz padejot ar līdzīgu partneri. Laikam tāpēc šovā es pati vēlējos dejot tieši ar Mārtiņu. Palasot internetā par viņu man šķita forši tas ar ko viņš nodarbojās. Mārtiņam tika meklēta augumā mazāka partnere, taču izdevās man. Agrāk es nebiju saskārusies ne ar cilvēkiem ratiņkrēslos, ne ar ratiņ-dejām, tas man ir kā jauns izaicinājums. Par sabiedrību es neuztraucos, mēs strādāsim, es ticu Mārtiņam, es ticu, ka mēs to varam, darīsim un mēģināsim arī skatītājiem pierādīt, parādīt ko atšķirīgu no ierastā.
Vai jums ir, kaut neliela cerība ar savu dalību šovā, palīdzēt attīstīties Latvijas sabiedrības tolerancei?
Ilze: Mans mērķis vienmēr ir, ja dejo, tad aizkustināt, vienalga vai cilvēks smejās vai raud, vienalga, lai atstāj emociju. Deja ir mūsu izteiksmes līdzeklis, es gribu lai skatītāji sajūt to ko mēs gribam pateikt. Gan kāds sadzirdēs mūs.
Mārtiņš: Jā noteikti, varbūt vismaz kāds padomās par šo tēmu savādāk.
Kas ir tas galvenais, ko esi mācījusies/mācījies no Mārtiņa/Ilzes?
Ilze: Ir ļoti jāsadarbojas, savādāk tas slikti beigsies (Smejās).
Mārtiņš: Esmu iemācījies atvērt sevi vairāk emocijām, tā pat arī kustēties. Dejošana tā nav roku laušanās te vis ir savādāk (Smejās).
Portālam Aktivs.org no drošiem, neformāliem avotiem, šova aizkulisēs ir tapis zināms fakts: "deju grīdas materiāls ir ļoti slidens". Mārtiņ, vai esi domājis izmantot, meklēt kādas atbilstošāka sastāva riepas, lai mazinātu slīdēšanu un varētu veikt precīzākas trajektorijas?
Mārtiņš: Jā, esmu iegādājies profesionālos skrituļslidotāju ritentiņus (mazos), visu iespējamo saeļļojis un lielo riteņu riepas, tieši pirms uznāciena mazgāju, lai mazāk slīd. Lielās riepas arī strauji dilst dejojot.
Vai dejošana ar Mārtiņu uz šī seguma prasa īpašus iemaņas? Vai grimētājām ir daudz darba slēpjot pret ratiņkrēslu uzsistos zilumus? To ir daudz?
Ilze: Pēc katras dejas man ir kāds zilums, tad uz vienas kājas, tad uz otras. Ir salauzti arī ratu bortiņi un man saskrāpēti sāni (Smejās). Mūsu situācijā treniņi notiek ļoti intensīvā, straujā tempā, ja būtu vairāk laika mēs nebūtu tik pārgalvīgi, tad arī zilumu būtu daudz mazāk. Bet nav tik traki, nekas nav lauzts (Smejās).
Ilze, kā tavi radi, draugi, paziņas reaģēja uzzinot par Mārtiņu, kā deju partneri?
Ilze: Pirmais jautājums bija: "Kāpēc tev iedeva partneri ratiņkrēslā", es atbildēju, ka pati izvēlējos, draudzeņu pirmā reakcija arī drīzāk neizpratne. Grūti mainīt sabiedrības stereotipus, bet mēģināsim parādīt ko varam izdarīt, galvenais balsojiet, balsojiet, balsojiet (Smejās).
Mārtiņ, kā Tev apkārt esošās meitenes reaģēja uz Ilzi, kā deju partneri?
Ilze: Apkārtējās meitenes?! Ko tas nozīmē (Smejās)?
Mārtiņš: Kolēģiem bankā ir pavisam cits pirmdienas rīts. Sapulces ir miegainas, jo visi ir skatījušies šovu, galvenā sarunu tēma ir par balsojumu (Smejās). Īpašu jautājumu par Ilzi nebija, tik nedaudz apjautājās.
Kas pašlaik šova sagatavošanās un veidošanas procesā ir grūtākais?
Abi: Dejas horeogrāfija, salikt kopā elementus, gan pašu izdomātos, gan obligātos. Nedaudz tiek atklātas nākotnes ieceres un ja viss teiktais realizēsies, mūs skatītājus gaida ne viens vien pārsteigums. Daudz ideju meklējam internetā, taču ne viss mums der vai ir izmantojams. Priekšnesumu kopumā mums ir jāveido pašiem, bez organizatoru palīdzības un radošais process nav viegls, sanāk arī stress.
Kas jums katram rada brīvības, neatkarības sajūtu? Kurā brīdī, jomā esi pilnīgā komforta zonā?
Ilze: Tai brīdi, kad mēs nedejojam, bet vienkārši pļāpājam par dažādām tēmām ar Mārtiņu.
Vai ir apņemšanās vinnēt šovu?
Ilze: Nezinu, kā ar to vinnēšanu, bet gribu noturēties līdz galam. Centīsimies un apņēmība ir.
Mārtiņš: Noteikti jā, bez tādas pārliecības nav vērts sākt. Ir tāda aizraušanās uz dejām, ka nekas cits nav prātā. Gadījās pat aizmirst degvielu ieliet, aizvedu Ilzi līdz mājām, pabraucu dažus metrus dabūju lūgt Ilzei lai atved man kanniņu benzīna (Smejās).
Kā vērtējat to sabiedrības daļu, kura saka: "par to jau aiz žēluma balsoja", neskatoties uz jūsu ieguldīto darbu, laiku, izsvīstajiem sviedriem, zaudētajām nervu šūnām un galvenais sniegumu priekšnesumos?
Mārtiņš: Tas liek vēl vairāk darboties un pierādīt. Pirmajā nedēļā bija lēna deja, tagad džaivs - ātrums un jautrība, tad skatīsimies. Mums būs ko parādīt.
Ilze: Jā arī tagad nākās dzirdēt, ko līdzīgu, bet es tam nepievēršu lielu uzmanību.
Ilze, vai Tev ir mainījies priekštats par "personu ratiņkrēslā"?
Ilze: Man vispār nebija priekšstata, nebiju saskārusies, tik cik uz ielas kādreiz redzēju. Tagad ir ļoti mainījies viedoklis esmu sapratusi ko var ratiņkrēslā un ko dara cilvēki. Bieži tas ir daudz vairāk, kā spēj un dara "veselie".
Jūsu viedoklis par uzvaru pirmajā nedēļā? Kas tas bija, neviens negaidīja, žēlums, žūrijas pretimnākšana, kas cits...?
Abi smejās un saka, kad tas ir objektīvs vērtējums. Žūrija mūs novērtēja pietiekami objektīvi, kustības bija izpildītas precīzi, nu tur bez variantiem (Abi smejās).
Satriecošs džaiva priekšnesums šonedēļ! Atkal pirmā vieta! Kādas sajūtas?
Abi: Sajūtas SUPER, vienkārši WOOW, emocijas pārpilda. Paldies žūrijai, skatītājiem un atbalstītājiem!
Un pats pēdējais jautājums. Mūsu biedrībai LMSBB ir tikko apstiprināts finansējums sporta spēļu projektam 2015. gada vasarā. Vai piekritīsiet uzstāties arī mūsu pasākumā?
Abi atbild apstiprinoši!
Intervijas beigās lūdzu izteikt savu vēlējumu šova skatītājiem, uz ko Mārtiņš teica: "Lai padomā". Manuprāt lieliskāk pateikt nevar un atliek tikai novēlēt, burvīgajam pārim, veiksmes un noturēties pēc iespējas ilgāk, lai ilgāk liktu mums padomāt.