LM rosina atvēlēt papildu līdzekļus sociālās jomas attīstībai
Vairāk nekā 8,2 milj. eiro nepieciešami, lai 2016.gadā pilnveidotu materiālo atbalstu pensionāriem. Ierosinājumi paredz pensiju indeksācijā ņemt vērā 50 procentus (līdzšinējo 25 % vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, kā arī pārskatīt krīzes laikā piešķirtās pensijas.
Savukārt valsts atbalsta pilnveidošanai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem nākamgad nepieciešami 2,2 milj.eiro. Tā ietvaros paredzēts noteikt vienādu valsts pensijas un kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas kārtību, piešķirot sociālo nodrošinājumu ČAES dalībniekiem un mirušo ČAES dalībnieku ģimenes locekļiem neatkarīgi no invaliditātes noteikšanas laika, tādējādi sekmējot vienlīdzīgas attieksmes principu.
Attiecīgi 4,7 milj. eiro nepieciešami, lai attīstītu alternatīvas ģimenes aprūpes formas. Proti, paredzēts pilnveidot adoptētājiem sniegtā atbalsta sistēmu un ārpusģimenes aprūpes sistēmu, lai veicinātu ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību un panāktu, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē.
Savukārt tehnisko palīglīdzekļu klāsta pilnveidošanai un modernizācijai nākamgad papildu nepieciešami 4,7 milj.eiro. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, ir nepieciešama regulāra esošo valsts nodrošināto tehnisko palīglīdzekļu klāsta pārskatīšana. Iniciatīvas īstenošana mazinās rindas veidošanos un sekmēs iespēju savlaicīgi nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus cilvēkiem, kuriem nepieciešams šis pakalpojums.
Lai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā mazinātu īslaicīgās sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, 2016.gadā papildu nepieciešami 754 tūkst. eiro. Papildu līdzekļi nepieciešami, jo pieprasījums pēc pakalpojuma ir augstāks, nekā pieejamā valsts budžeta līdzekļu ietvaros to iespējams nodrošināt. Līdz ar to, lai saņemtu pakalpojumu rindā nākas gaidīt aptuveni divus gadus un divus mēnešus. LM, pamatojoties uz pakalpojuma nodrošināšanas un pieprasījuma tendencēm 2013. un 2014.gadā, prognozē, ka gadījumā, ja netiks pieprasīts un piešķirts papildus finansējums pakalpojuma nodrošināšanai papildus vēl 1140 cilvēkiem, tad kopējā pakalpojumu saņēmēju rindā 2020.gadā cilvēku skaits pieaugs par 56,6%.
Administratīvo šķēršļu mazināšanai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā nākamgad nepieciešams 151 tūkst. eiro. Papildu līdzekļi vajadzīgi 8 darbavietu izveidošanai Rīgā, Ventspils ielā 53, jo ekspertīžu skaits 2014.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, pieaudzis par 5944 vai 10%, bet ārstu ekspertu amata vienību skaits samazinājies par 5,35 vienībām, un ņemot vērā arī vakances, kopumā par 12,35 vienībām, vai par 30%.
Attiecīgi papildu 45 tūkst. eiro nepieciešami, lai 2016.gadā nodrošinātu Bērnu uzticības tālruņa diennakts darbību. 2015.gadā Uzticības tālruņa diennakts darbības nodrošināšanu veic Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieki, kuriem darba līgums noslēgts uz laiku līdz 2015.gada 31.decembrim. Ņemot vērā, ka uzticības tālruņa loma ir ļoti būtiska bērniem un pusaudžiem psiholoģiskas palīdzības nodrošināšanā, kā arī vardarbības pret bērnu novēršanā visā Latvijā, svarīgi, ka uzticības tālrunis strādātu 24 stundas 7 dienas nedēļā pastāvīgi.
Vienlaikus, papildu finansējuma pieprasījumam 7 milj. eiro apmērā tiek virzīta arī labklājības nozarē nodarbināto atalgojuma palielināšana un sociālo garantiju pakāpeniska nodrošināšana. Tas ir būtisks aspekts, lai nozarē nodrošinātu vienlīdzīgu darba samaksu, kvalificēta personāla piesaisti, kā arī nodarbinātajiem pienākošas sociālās garantijas.