Tāpat LM plāno sociālo pakalpojumu plašāku attīstību, kā arī aprūpes pakalpojuma atbilstību klienta aprūpes līmenim. To nosaka 2013.gada 4.decembrī apstiprinātās Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam.
 

Sociālās aprūpes pakalpojumu pakāpeniskai deinstitucionalizācijai un pārejai uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem 2016.gadā plānots ieviest stingrākus uzņemšanas noteikumus valsts finansētās ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās. Tāpat paredzēts ierobežot līdz 6 mēnešiem valsts finansētas institucionālās aprūpes periodu bāreņiem un bez vecāku gādības esošajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem, tādējādi veicinot šo bērnu aprūpi audžuģimenē vai pie aizbildņa.

Tāpat noteikti pašvaldības sociālā dienesta pienākumi laikā, kad ārpusģimenes aprūpē nodotais bērns sasniedzis pilngadību un uzsāk patstāvīgu dzīvi, uzliekot dienestam pienākumu iesaistīties šāda bērna vajadzību novērtēšanā, kā arī pēc patstāvīgās dzīves uzsākšanas vismaz divu gadu garumā veikt sociālās situācijas izmaiņu novērtēšanu un nodrošināt atbalstu.

Īstenojot 2013.gada 18.decembrī apstiprinātajās Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktos uzdevumus, sākot ar 2015.gadu, no valsts budžeta līdzfinansēs pašvaldību izdevumus sociālā darba speciālistu supervīzijai jeb mērķtiecīgi organizētam konsultatīvam un izglītojošam atbalstam, pilnveidojot speciālistu kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti.

Lai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normas attiecībā uz cilvēku tiesībām saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus būtu viennozīmīgi piemērojamas Latvijas šībrīža situācijā, grozījumi detalizēti uzskaita tās ārzemnieku grupas, kurām ir tiesības saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Līdz šim minētās grupas nebija detalizēti uzskaitītas, tādējādi praksē nereti radot neizpratni, kuram ir tiesības uz pakalpojumiem un palīdzību.

Vienlaikus grozījumi precizē gadījumus, kā pārtraukt vai izbeigt aprūpes institūcijas pakalpojumu.

Tāpat paredzēts mainīt samaksas aprēķināšanas kārtību par ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas pakalpojumu. Turpmāk maksu par pakalpojumu iekasēs arī no cilvēka saņemtās piemaksas pie pensijas, atlīdzības par darbspēju zaudējumu, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kaitējuma atlīdzības vai apdrošināšanas atlīdzības par nelaimes gadījumu darbā. Iepriekšminētās ir Valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas, kuras ir pielīdzināmas pensijai. Līdz ar to arī summa, kam pēc samaksas par ilgstošas aprūpes institūcijas pakalpojumu ir jāpaliek cilvēka rīcībā, nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem no cilvēkam izmaksājamās summas. Līdz šim bija noteikts, ka cilvēka rīcībā jāpaliek ne mazāk kā 10 procentiem no cilvēkam aprēķinātās pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

Grozījumi nosaka, ka pienākums maksāt par cilvēka saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem gulstas uz viņa laulāto, pilngadīgajiem bērniem un vecākiem. 

LM uzsver, ka kopš Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma spēkā stāšanās ir gan attīstījušās arvien jaunas sociālo pakalpojumu formas mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, gan citu nozaru (piem. veselības aprūpes) institūcijās uzsākuši strādāt  sociālā darba speciālisti.

Grozījumi ļaus precizēt tos sociālo pakalpojumu sniedzējus, kuriem jāreģistrējas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Tāpat, samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, sociālo pakalpojumu sniedzēju reģitrācijas procesā paredzēts atteikties no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanas.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 16.decembrī, valdībā apstiprinātie likumprojekti Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Tie vēl jāpieņem Saeimā.