"2014.gada maijā 30 gadus vecs vīrietis uzzināja par diagnozi - barības vada vēzis. Tika veikta barības vada operācija. Gandrīz mēnesi vīrietis nogulēja reanimācijā, pēc iznākšanas no slimnīcas pie sava 176 auguma viņš svēra 50 kilogramus. Pēc slimnīcas sekoja piecu nedēļu ilgs apstarošanas kurss. Visu šo laiku vīrietim bija B slimības lapa, jo oficiālā darba vieta gaidīja viņu atpakaļ, kad viņš varēs pilnvērtīgi sākt strādāt," Aktivs raksta vīrieša sieva. Viņam piešķirta arī 2. grupas invaliditāte, bet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) nākamajā sēdē ne vien atteikusies pagarināt slimības lapu (gan atzīstot, ka invaliditāte ir pamatota), bet nosaukusi slimo cilvēku arī par mahinatoru, kas vēlas iedzīvoties no pabalstiem, stāsta Aktivs lasītāja. Skaidrojam, vai šāda situācija ir normāla.

 

"Likumā noteiktajā kārtībā nepārtraukta slimības lapa var ilgt 26 nedēļas. No augusta pēc VDEĀVK lēmuma vīrietim tika piešķirta 2.invaliditātes grupa, slimības lapa turpinājās līdz novembrim. Pirmajā VDEĀK sēdē komisijas locekļi mutiski paskaidroja, ka vīrietis var pagarināt slimības lapu līdz 52 nedēļām, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav invalīds. Darba vieta atbalsta sava darbinieka nespēju ierasties darbā, un oficiāli viņš skaitās uzņēmuma darbinieks, jo viņi gaida, kad viņš varēs pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus – pašlaik vīrietis nav spējīgs pilnvērtīgi ēst, naktīs neguļ, skābes dēļ viņam jau trīs reizes ir veikta barības vada paplašināšana, jo pēc operācijas laikā, tas sašaurinās. Maksimālais smagums, ko vīrietis drīkst celt, ir pieci kilogrami, viņam ir apgrūtināta staigāšana, jo ir spazmas un sāpes, kā arī citas ar diagnozi saistītas veselības problēmas, kas apgrūtina darba spējas," sava vīra veselības stāvokli raksturo sieva. 

 

Pēc informācijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā (tur ir pat video ar interviju), vīrietis bija tiesīgs iesniegt dokumentus VDĒĀVK, lai tiktu pagarināta slimības lapa. Nākamā komisijas sēde tikusi nozīmēta 9. februārī. "Komisijas locekļi paziņoja, ka vīrietis vēlas izveidot mahināciju un saņemt gan invaliditātes pabalstu, gan slimības lapas pabalstu, ka tas esot nepieļaujami, un ir jāizvēlas viens, vai nu strādā, vai esi invalīds, jo 2.grupas invalīdiem vispār nepienākoties strādāt, kur nu vēl saņemt divus pabalstus vienlaicīgi. Kad vīrietis iebilda, ka viņš nevēlas pazaudēt darbu un ka nevar uzturēt savu ģimeni ar 100 eiro mēnesī, komisijas locekļi esot par viņu pasmējušies un pateikuši, ka vienīgais, ko viņi var darīt pagarināt par pusgadu viņam invaliditāti, un, lai viņš tomēr izvēlas, vai viņš ir invalīds, vai arī, lai maina darba vietu pret vieglāku, un pat neizskatīja dokumentus, kurus bija izrakstījis operējošais ārsts, onkologs un ģimenes ārsts. Acīmredzot, ja vari staigāt, tad ar tevi viss ir kārtībā," ironiski vaicā vīrieša sieva.

 

Slimais vīrietis uzsver, ka vairs nevēloties doties uz šo iestādi nekad, jo attieksme bijusi ļoti pazemojoša, un tieši tas esot visvairāk satriecis un sāpinājis jau tā smagajā situācijā.

 

Tikai viens pabalsts

 

Kā tad īsti ir – vai vienlaikus drīkst būt gan slimības lapa, gan invaliditāte, tātad vai invalīds drīkst strādāt? "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību regulē Ministru Kabineta noteikumi nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība". Noteikumi neparedz darba nespējas lapas izsniegšanas ierobežojumus personām ar invaliditāti," skaidro VDEĀVK vadītājs Andris Zīverts. "Jau minēto noteikumu 17.1 punkts nosaka ārstējošā ārsta rīcību, ja pārejošā darbnespēja pacientam turpinās ilgāk par 26. nedēļām." Viņš skaidro, ka, pat gadījumā, ja komisija nav pagarinājusi slimības lapu, to var darīt ārsts, ja uzskata par nepieciešamu.

 

Līdzīgi likumu skaidro arī Labklājības ministrijā, kuras pakļautībā atrodas VDEĀVK. "Tā kā personu ar invaliditāti darba spējas var būt gan saglabātas, gan zaudētas, tad gadījumos, kad persona ar invaliditāti strādā un tiek sociāli apdrošināta, tai pārejošas darba nespējas gadījumā rodas tādas pašas tiesības kā personai bez invaliditātes, tas ir, saņemt slimības pabalstu," skaidro Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Liene Kauliņa Bandere. "VDEĀVK ir dotas tiesības izlemt: darba nespējas lapas turpināšana vai invaliditāte. Invaliditāti var noteikt tad, ja funkcionālie ierobežojumi ir uzskatāmi par stabiliem. Ja eksperts funkcionālos ierobežojumus neuzskatītu par stabiliem un ārstējošais ārsts būtu pamatojis turpmākas ārstēšanas nepieciešamību, būtu sniedzams atzinums par pārejošās darba nespējas pagarināšanu un otrādi, ja eksperts funkcionālos ierobežojumus uzskatītu kā stabilus, būtu pamats invaliditātes noteikšanai - vai nu smagākai, vai tādai pašai grupai kā personai jau ir. Invaliditātes noteikšana nekādi neietekmē personas tiesības uz pilnvērtīgas ārstēšanas un rehabilitācijas turpināšanu. Ja persona saglabā cerības uz atgriešanos darbā, ārstējošajam ārstam neviens tiesību akts neaizliedz turpināt izsniegt slimības lapu, kura šajā gadījumā kalpotu tikai kā attaisnojošs dokuments darba devējam, bet ne slimības pabalsta saņemšanai, kurš būtu aizvietots ar invaliditātes pensiju."

 

Tātad likums nosaka, ka vienlaikus par vienu un to pašu diagnozi cilvēks var saņemt tikai vienu pabalstu. Tā kā komisija pagarinājusi invaliditāti, tad vīrietis šajā situācijā saņemts invaliditātes pabalstu. Pašlaik ārstu prognozes par izredzēm izveseļoties esot "50 uz 50", jo pacientam bijušas arī vēža metastāzes un tas sarežģī atlabšanu, kā arī barības vada dzīšana notiekot ļoti lēni. Tādēļ iespējama arī invaliditātes izbeigšana, ja stāvoklis uzlabotos, un par to lems nākamajā sēdē pēc pus gada.

 

Jāpiebilst, ka zāles, kas nepieciešamas šim pacientam mēnesī izmaksājot 70 – 80 eiro mēnesī.

 

Ir tiesības pārsūdzēt

 

Tomēr kā tad ar komisijas attieksmi, kas visvairāk aizskārusi cilvēka cieņu? "Komisijas sēde ilgusi vien piecas līdz desmit minūtes. VDEĀK locekļi ir atklāti pazemojuši vīrieša prasību, nosaukuši viņu par mahinatoru un noraidījuši viņa iesniegumu, uzliekot vien zīmogu uz slimības lapas," raksta Aktivs lasītāja. 

 

Kā atzīst Labklājības ministrijā, vīrietis varot pārsūdzēt gan komisijas lēmumu, gan iesniegt sūdzību par tās attieksmi. "Var vērsties vai nu pie iestādes (VDEĀVK) vadītāja vai nu rakstveidā, vai arī klātienē - VDEĀVK vadītājs Andris Zīverts apmeklētājus pieņem otrdienās

no plkst. 9.00 līdz 16.00, Adrese: Ventspils iela 53, Rīga, LV-1002. Tāpat var vērsties arī Labklājības ministrijā," skaidro Liene Kauliņa Bandere.