Izgulējumu problēma. Kas spēj aprūpēt gulošos pacientus, un ko darīt, lai pašreizējo sistēmu mainītu?
Jau vēstījām, ka nestaigājošs Liepājas jaunietis Ainars Semjonovs, kam ar televīzijas starpniecību vākti ziedojumi veselības uzlabošanai, ir šķīries no vienas kājas. Brūču klīnikā gulošais puisis teic, ka izgulējumi atjaunojušies, uzturoties Līgatnes rehabilitācijas centrā. Viktors Pupiks noskaidrojis, ka pēc kājas apmutēšanas Ainars jūtas labi, atgriezusies gan enerģija gan ēstgriba. Viņš joprojām gaida dokumentu no Brūču klīnikas par diagnozi un operācijas niansēm, lai pret Līgatnes centru vērstos veselības inspekcijā.
Pērn Sociālās aprūpes centrā "Rūja" Evija savu zēnu atradusi ar izgulējumiem un atsevišķiem izkritušiem audiem vairākās ķermeņa daļās. Puika Liepājas slimnīcā nomira.
Pirms diviem gadiem ar izgulējumiem dēlu Viku atrada mamma Elīna aprūpes centrā Kalkūni. Puisim bija cerebrālā trieka. Sieviete redzējusi zēna skeletu, kas pārvilkts ar ādu un radies priekšstats, ka nav bijis grozīts.
Bijusī ārstējošā ārste Ludmila Golunova sacīja, ka redzēja zēna problēmu, informēja pansionāta direktori, bet maz kam tas interesējis. Ārste deva rekomendācijas kā rīkoties, piemēram, viņu novietot uz vēdera, bet to pildīja nelabprāt. Pansionātā par Viku esot zinājuši visi, bet klusējuši. Golunova norādījusi arī par citiem gulošajiem pacientiem ar izgulējumiem. Šobrīd zēns atrodas citā aprūpes centrā.
Kustības par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere regulāri apmeklē valsts pansionātus un par izgulējumiem kā ārkārtīgi bieži sastopamu problēmu nerunā, tomēr tie ir, un iemesli meklējami aprūpē. Ir riski kas saistīti ar pašu cilvēku, par to vai ir kustīgs, vai paaugstinās un pazemināts svars, kas ietekmē izgulējumu rašanos. Otrs aspekts ir personāla zināšanas un attieksme pret saviem pienākumiem.
SIA "Brūču klīnika" vadītājs Olafs Libermanis: Ja mūsu valsts pretendē un realizē labu konvertējamu starptautiskā līmenī medicīnas programmu - ar labu ķirurģiju, onkoloģiju, ar tuberkulozes programmām, ir jābūt arī šīs te normālās, bet ļoti specifiskās komplikācijas ārstēšanai un profilaksei.
Izgulējumu profilakse ir nenormāli dārga. Tā arī attīstītajās valstīs paņem 1 līdz 4 procentus no kopējā veselības aprūpes budžeta. Latvijā tas būtu 10 miljoni latu. Un te nu ir jautājums, kas ir lētāk: aizlaist vienu viņsaulē vai ieviest visās slimnīcās to, ko vajag. Tā ir milzīga izšķiršanās.
Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce: Diemžēl, rehabilitācija Latvijā vēl ir stipri nenovērtēta nozare. Un Latvija daudzos rādītājos izceļas ar to, ka mums ir daudz invaliditātes gadījumu, kurus varētu novērst ļoti veiksmīgi, ja gribētu un pacenstos tam novirzīt nedaudz līdzekļu.
Un ir ļoti svarīga atbalsta sistēma. Vai tas ir personāls primāri, jo loģiski, ka tuvinieki paši netiks galā ar izgulējumiem. Ir runa par sabiedrības kopējo attieksmi. Ja mēs redzam cilvēkus, kuriem pašiem ir grūti par sevi parūpēties, sabiedrība diezgan viegli, manuprāt, šādus cilvēkus ir gatava norakstīt - gan mediķu pusē dažkārt, gan tuvinieku pusē. Medicīniskā aprūpe nav vienīgais, par ko jādomā. Jādomā par attieksmi.
Diskusijā piedalās arī Invalīdu un viņu draugu biedrības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis un valdes loceklis Aigars Bolis, Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga. Sarunu vada Aidis Tomsons.
Pāpublicēts no Latvijas Radio 1 Turpat dzirdams arī raidījuma ieraksts.