Invalīdu asistentu sistēma nav attaisnojusies
Kopš šā gada sākuma invalīdiem iespējams izmantot valsts apmaksāta asistenta pakalpojumus, lai dotos ārpus mājas. Taču tie invalīdi, kas mēģinājuši saņemt invalīda pakalpojumus, saskārušies ar tik lielu birokrātiju, ka pat apsver iespēju no valsts dāsni un labi domātās iespējas atteikties. Pašvaldības neslēpj, ka pakalpojums ir jauns un no ministrijas nav saprotamu skaidrojumu, kādas atskaites un kādi dokumenti īsti nepieciešami. Savukārt Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka visus paskaidrojumus un instrukcijas devusi sīki un smalki.
Ratiņkrēslā iegūt asistentu nav vienkārši
Dainis Pīrāgs no Rēzeknes jau vairākus gadus ir piekalts ratiņkrēslam. Uzzinot, ka viņam pienākas asistents, ātri devies kārtot dokumentus, taču saskāries ar tik daudz problēmām, ka gandrīz jau atmetis ar roku.
Asistenta nepieciešamību nosaka ārstu komisija un apmaksā valsts, bet visa dokumentu kārtošana uzticēta pašvaldību sociālajiem dienestiem. Dainim asistents piešķirts 40 stundām mēnesī, bet tagad viņu biedē atskaites, kas būs jāiesniedz ik mēnesi. "Kur mēs braucām, cikos mēs izbraucām, cikos mēs atbraucām uz vietas, cikos mēs atbraucām atpakaļ, un tas viss mēneša laikā man ir jāsaraksta un līdz 1.datumam ir jāiesniedz atskaite," stāsta Dainis.
Atskaitēs sīki un smalki jānorāda katrs solis un jāuzskaita ceļā pavadītais laiks.Turklāt atskaišu dēļ viņš sācis uztraukties arī par savu personīgo drošību. Pēc atskaitēm iespējams izsekot, kad viņš dodas, piemēram, uz banku, un pa ceļam apzagt.
Turklāt Dainis neizprot, kādēļ asistentam 1,20 latus stundā maksā tikai par to laiku, kamēr viņš pavada invalīdu uz ielas, taču par to laiku, kamēr invalīds saņem ārstnieciskas procedūras vai bauda kultūras pasākumu, samaksa nav paredzēta.
Tieši birokrātijas un dīvaino nosacījumu dēļ invalīdi apsver iespēju šo valsts dāvāto iespēju vispār neizmantot, jo bez tādas valsts labvēlības dzīve izrādās vienkāršāka, stasta Dainis. "Visvairāk atsakās tie cilvēki, kam tie asistenti ir vajadzigi - bērnu invaldīdu mammas," viņš stāsta.
Birokrātijas dēļ atsakās no asistenta
Invalīdu apvienības „Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis mēneša laikā uzklausījis daudzus bēdu stāstus par asistenta pakalpojuma iegūšanas sarežģītību. Invalīdu nevalstiskās organizācijas arī piedalījušās asistenta pakalpojuma noteikumu izstrādē, taču ieteikumi nav ņemti vērā, un „Apeironam” šķiet, ka asistenta pakalpojums Latvijā izveidots „uz papīra”, bet ne reālajā dzīvē.
"Tās atskaišu prasības ir reizēm ārkārtīgi nepamatotas un robežojas ar nepamatotām sociālo darbinieku interesēm. Tev ir jāatskaitās par katru minūti, par katru stundu, kur tu ar asistentu esi bijis. Ja tu esi bijis pie ārsta, tad tev nepieciešama izziņa, ka tu tur tiešām esi bijis," uzskaita Balodis. Viņš norāda, ka šim pakalpojumam bija jābūt palīgam cilvēkam, nevis visu laiku jāpierāda, kur tu esi un kāpēc bijis.
Balodis domā, ka lielākā problēma ir mūsu valsts neuzticēšanās saviem iedzīvotājiem un bailes, ka naudu izlietos citiem mērķiem, nevis asistenta darba apmaksai. "It kā naudas summa ir izdalīta, bet tai pat laikā stundas likme ir pietiekoši maza, un tās dēļ ir grūti atrast cilvēku, kas varētu palīdzēt. Iznāk tā, ka cilvēkam ir kaut kur jāmānās beigās, " viņš stāsta.
Pašvaldības nesaprot MK noteikumus
Tā kā asistenta pakalpojuma administrēšana uzticēta pašvaldībām, bet nauda un paši noteikumi nāk no valsts, pašvaldību sociālie dienesti neslēpj, ka īsti nezina, kā pareizi šo pakalpojumu sniegt. „Apeironam” ir zināms gadījums, kad Jūrmalas sociālais dienests kādai invalīdei ieteicis deklarēt dzīves vietu citur, jo pakalpojums ir ļoti sarežģīts. Turklāt jāatgādina, ka Jūrmala ir pilsēta, kas aicināja bagātniekus, kam pieder īpašumi kūrortpilsētā, fiktīvi deklarēties Jūrmalā, piedāvājot nekustamā īpašuma atlaides.
Pagaidām asistenta pakalpojumus savās pašvaldībās pieprasījuši tikai daži simti cilvēku. Tiek lēsts, ka šie pakalpojumi varētu būt nepieciešami aptuveni diviem tūkstošiem invalīdu. Rīgas domes sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors neslēpj, ka instrukciju trūkuma dēļ ar pirmo dienu pakalpojumu nav izdevies nodrošināt. "Ministru kabineta noteikumi stājās spēkā no janvāra. Rīgas sociālais dienests ir reāli jau pieņēmis vairāk nekā 30 iesniegumus par šo pakalpojumu nodrošināšanu, bet reāli pakalpojums tiks sniegts no februāra," stāsta Moors.
Ministru kabineta noteikumi par invalīdu asistentiem "Latvijas Vēstnesī" publicēti dienu pēc to stāšanās spēkā, taču tie ir pārāk vispārīgi un pieļauj interpretācijas iespējas. "Nav tik vienkārši, jebkuras darbības sagatavošanai ir nepieciešams laiks. Tur ļoti daudzas lietas bija neskaidras, par ko ir tagad sagatavoti norādījumi," stāsta Moors.
LM gan uzskata, ka invalīdu asistentu pakalpojuma instrukcijas ir skaidrākas par skaidru. Lai gan laiku instrukciju rakstīšanai likumdevēji atstājuši ļoti niecīgu. LM sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš ir ļoti izbrīnīts, ka pašvaldības kaut ko nesaprot, jo pērn 13.decembrī bijusi īpaša tikšanās ar pilnīgi visu pašvaldību atbildīgajiem sociālajiem darbiniekiem. Noteikumu autors Jevgēņijs Strebkovs pat uzsver, ka šoreiz instrukcijas ir detalizētākas nekā jebkad iepriekš: "Es jums varu parādīt pilnu datoru, kā pašvaldības pateicas, ka vēl nekad nav bijuši tik daudz metodiskie norādījumi, kādi varētu būt līgumi, kādi varētu būt iesniegumi," stāsta ierēdnis. Viņš gan atzīst, ka tiešām viss nav bijis gatavs uz brīdi, kad noteikumi stājušies spēkā.
Pēc pusgada sola izvērtēt, kā sistēma darbojas un tad rosināt izmaiņas
Pagaidām katra pašvaldība pati mēģina uzminēt, kā pareizi izpildīt Ministru kabineta noteikumus. Rīgas dome sola, ka nepamatotas izziņas neprasīs un mēģinās padarīt šo pakalpojumu pēc iespējas vienkāršāku. Ja cilvēkam ir kādas regulāras aktivitātes, piemēram, viņš dodas uz darbu, skolu vai uz procedūrām, par tām atskaites atsevišķi nebūs jāraksta. Taču, ja asistenta pavadība nepieciešama kādam ārpuskārtas īpašam gadījumam, tad gan nāksies mērot ceļu uz sociālo dienestu un atsevišķi lūgt šim gadījumam apmaksāt asistentu.
Rīga sola arī apmaksāt asistenta ceļa izdevumus otrās grupas invalīdiem, kuriem nepienākas bezmaksas pavadonis sabiedriskajā transportā. Rīgas dome vēlas rosināt, lai asistenta pakalpojumus var sniegt juridiskas personas, jo ne vienmēr visur invalīdu var pavadīt viena un tā pati persona.
LM nolemts pusgadu paskatīties, kā noteikumi darbojas, un tad, ja būs nepieciešams, izdarīt tajos grozījumus. Turklāt nevarot zināt, vai ar piešķirtajiem 1,8 miljoniem latu šim pasākumam pietiks.
Pārpublicēts no zinas.latvijasradio.lv tur pat ir iespēja noklausīties arī radio pārraidi.