Invalīdu asistentu pakalpojumam nepieciešams atkārtots starts, secina Valsts kontrole
Asistenta pakalpojumu bija paredzēts ieviest jau no 2008.gada. Tomēr faktiski pakalpojuma ieviešana tika uzsākta tikai 2011.gadā, ierobežoto resursu dēļ sadalot to trīs pakalpojuma veidos un secīgi paredzot, ka 2011.gadā pakalpojums tiek nodrošināts pabalsta veidā tikai personām ar I grupas redzes invaliditāti, 2012.gadā tiek uzsākts asistenta pakalpojums izglītības iestādē, bet sākotnēji paredzētais pakalpojums – asistenta pakalpojums pašvaldībā – tiek uzsākts tikai 2013.gadā.
Kā norāda valsts kontroliere E.Krūmiņa, revīzijā konstatētais ļauj secināt, ka sistemātiskas pieejas asistenta pakalpojuma izstrādē un ieviešanā ir pietrūcis jau no paša sākuma. Pakalpojums ir veidots bez nopietna izvērtējuma par personu faktiskajām vajadzībām un jau pieejamiem pakalpojumiem, neapzinot personu loku, kurām pakalpojums tiks sniegts, ļoti vispārīgi un deklaratīvi definējot mērķus “mazināt invalīdu atstumtības risku”, “veicināt personu integrāciju sabiedrībā”, taču citi rādītāji, pēc kuriem būtu iespējams novērtēt Labklājības ministrijas īstenoto aktivitāšu efektivitāti, nav atrodami. Savukārt izvirzītais mērķis “atslogot personu ar invaliditāti ģimenes locekļus” netiek sasniegts, jo 76% no pakalpojuma sniedzējiem ir tieši ģimenes locekļi.
Valsts kontroles ieskatā Labklājības ministrijai nepieciešams paveikt neizdarītos mājas darbus – skaidri definēt sasniedzamos rezultātus, pakalpojumu saturu, precīzāk apzinot personas, kurām pakalpojums ir nepieciešams, tai skaitā nodrošinot personas funkcionālā stāvokļa izvērtējumu, lai noteiktu, vai personai ar invaliditāti ir nepieciešams asistenta pakalpojums vai cits atbalsta veids.
Paredzētais risinājums, ka personām ar I grupas redzes invaliditāti asistenta pakalpojums tiek nodrošināts divu pakalpojumu ietvaros – kā pabalsts par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu, un kā asistenta pakalpojums pašvaldībā līdz 30 stundām nedēļā –, nav attaisnojies. Viena pakalpojuma nodrošināšanai personai jākārto formalitātes divās dažādās institūcijās, arī institūciju resursi tiek tērēti identiska pakalpojuma administrēšanai. Turklāt pakalpojuma nodrošināšana pabalsta veidā neveicina piešķirto līdzekļu izmantošanu asistenta algošanai. Kā liecina aptaujas dati, tikai 42% no pabalsta saņēmējiem to izmanto asistenta algošanai, savukārt 23% to pilnībā izlieto citiem mērķiem.
Savukārt asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir tikai kā līdzeklis valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai atbalsta personāla algošanai skolās. Skolām jau tagad būtu jānodrošina atbilstoša infrastruktūra un atbalsta personāls izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām, tomēr līdzekļu nepietiek. Tāpēc Valsts kontrole uzskata, ka efektīvāk būtu atteikties no asistenta pakalpojuma izglītības iestādē un tam paredzēto finansējumu novirzīt atbalsta personāla nodrošināšanai, tā netērējot resursus atsevišķa pakalpojuma veida administrēšanai, proti, modelis būtu veidojams līdzīgi kā speciālajās izglītības iestādēs, kur no valsts budžeta tiek finansēta ne tikai pedagogu atlīdzība, bet arī atbalsta personāla izdevumi.
Turklāt ačgārna ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas izpratne par finansējuma izlietojumu. Ik gadu budžeta bāzes finansējuma ietvaros tā saņem no 1 līdz 1,2 miljoniem eiro valsts budžeta līdzekļus invalīdu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs, tomēr gadu no gada būtiski līdzekļi tiek pārdalīti pavisam citiem mērķiem.
Tikai daži piemēri no plašā maksājumu saraksta: 2013.gadā – 42 000 eiro remontdarbiem Daugavas stadionā, 13 000 eiro Murjāņu sporta ģimnāzijai jumta seguma remontam un ugunsdrošības signalizācijai, 370 000 eiro pedagogu darba samaksai privātajās mācību iestādēs; 2014.gadā – vairāk nekā 400 000 eiro Bulduru dārzkopības skolas vajadzībām; 145 000 eiro Elektronikas un datorzinātņu institūta aktu zāles remontam; 2015.gadā – 53 000 eiro dotācijās dažādām sporta komandām un federācijām, 116 000 eiro dažādām IZM darbinieku piemaksām, vēl nepilni 110 000 eiro Daugavas stadionam, lai sagatavotos programmas “Kultūras un Sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” īstenošanai.
Kā jau iepriekš vairākkārt ir norādījusi valsts kontroliere E.Krūmiņa, prakse, kad budžeta pieprasījumā līdzekļi tiek paredzēti vienam mērķim, bet dabā gadu no gada tie tiek tērēti pavisam citiem, nav pieļaujama. Vēl jo vairāk – prasīt naudu invalīdu atbalstam, bet gadu no gada tērēt jumtu remontiem – tas arī no vērtību viedokļa ir nepieņemami.
Valsts kontroles ieskatā pakalpojumu nepieciešams konsolidēt atbilstoši sākotnējai iecerei – nodrošinot vienotu asistenta pakalpojumu, kurā atbilstoši tiek integrēts pašlaik pieejamais pakalpojums personām ar redzes invaliditāti. Invalīdu asistentu pakalpojums pašvaldībās, lai arī prasa daudzus uzlabojumus, tomēr ir solis pareizajā virzienā.
Lai sasniegtu mērķi “atslogot personu ar invaliditāti ģimenes locekļus”, būtu nepieciešams ierobežot to gadījumu skaitu, kad asistents ir ģimenes loceklis. Apkopojot revīzijā konstatēto un uzklausot revīzijā piesaistītā eksperta (Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO”) viedokli, Valsts kontroles ieskatā pakalpojums būtu jānodrošina ar profesionālu dienestu iesaisti, pieļaujot ģimenes locekļu iesaisti pakalpojuma nodrošināšanā tikai īpašos gadījumos.
Valsts kontrole revīzijas ietvaros ir izstrādājusi ieteikumus Labklājības ministrijai, kurus īstenojot, tiks sasniegti arī asistenta pakalpojumam izvirzītie mērķi – personu ar invaliditāti virzība uz neatkarīgu dzīvi, atslogojot šo personu ģimenes locekļus un veicinot to iesaisti darba tirgū, vienlaikus vienkāršojot pakalpojuma administrēšanu. Ieteikumi aptver pakalpojuma nepieciešamības noteikšanu, pieejamību, administrēšanu un pakalpojuma sniedzēju kvalifikāciju. Detalizētāk ar revīzijas ieteikumiem iespējams iepazīties Valsts kontroles mājaslapā.