Divām jaunietēm no Latvijas ir dota unikāla iespēja izbaudīt astoņu dienu burāšanas apmācības Kanāriju salās. Šī apmācība notiks uz britu burinieka, kas ir speciāli pielāgots arī personām ar īpašām vajadzībām, jo viena no projekta dalībniecēm pārvietojas ratiņkrēslā. Buršanas apmācības ir biedrības "Latvijas Burāšanas mācību asociācija" un fonda "Nāc līdzās" kopīgs sadarbības projekts ar Lielbritānijas labdarības fondu.

 

Tālajā ceļojumā dodas Monta Lingbērziņa un Diāna Ponaskova ar mammu Žannu Oļševsku. Viena no braucējām par šo ceļojumu paldies var teikt Sarmai Freibergai, fonda "Nāc līdzās" vadītājai. Freiberga atzīst, ka nācies padomāt, kuru cilvēku ieteikt braucienam.

 

„Pats galvenais nosacījums ir tāds, kura rakstura īpašības es zinu. Tāds, kuram var uzticēties, kurš varētu godam pārstāvēt Latviju. Tas, ko es jau teicu, ka šim cilvēkam ir jābūt ar iekšēju drosmi, pārliecību, ka viņš nenobīsies, jo tomēr apstākļi nav ikdienišķi. Ka nebūs tā, ka pēkšņi pirmā, otrā dienā cilvēks teiks: ”Nē, es negribēšu, es gribu mājās!” stāsta Sarma Freiberga.

 

Šiem kritērijiem atbildusi Diāna – meitene ratiņkrēslā, kura sirgst ar trauslo kaulu slimību. „Doma tomēr atgriezās pie Diānas, pie meitenes, jo viņa ir ļoti komunikabla, viņa ir drosmīga un, kā jau es teicu, ar nelielu tādu kā avantūru, kas ir spējīga riskēt un pieņemt jaunus apstākļus,” izvēli pamato Freiberga.

 

Otra braucēja - Monta Lingbērziņa, ir pašpārliecināta un centīga jauna studente ar drošu stāju. Viņa nāk no deviņu bērnu ģimenes un, par spīti grūtībām, šobrīd veiksmīgi studē augstskolā. Par iespēju piedalīties projektā meitene uzzināja no krīzes centra "Namiņš" savā dzīvesvietā Aucē. Tāpat kā ceļa biedrenei Diānai, arī viņai tas būs pirmais vistālākais ceļojums.

 

„Mana dzimtā pilsēta ir Auce un, kamēr es mācījos, mani turpināja atbalstīt Ligija Bluka no krīzes centra "Namiņš". Viņa man vienu dienu piezvanīja un teica: „Montiņ, tikai neatsakies!”, es prasīju par ko ir runa? Viņa man teica, ka atsūtīšot man uz e-pastu informāciju un man ir jāizlasa. Izlasīju informāciju par tādu piedāvājumu, aizsūtīju pieteikumu, kas bija oficiālā daļa un gaidīju rezultātus. Sagaidīju rezultātus un tur bija apstiprinājums, ka es braucu. Tas bija tāds: „Forši, super!”” atceras Monta Lingbērziņa

 

Meitenes vēl konkrēti nezina, kādi pienākumi un izaicinājumi viņas sagaida uz buru kuģa. Bet viens ir skaidrs – viņas būs daļa no kuģa komandas un tas nebūs vienkāršs atpūtas brauciens.

 

„Mēs esam brīdinātas, ka mums, protams, būs jādara tas, ko mums liek komandas biedri, piemēram, darbi virtuvē vai buru pievilkšana, vai stūrēšana, vai navigācija. Mums būs lieliska iespēja iejusties uz kuģa, būt loceklim no kuģa komandas.” Ceļojums ir ļoti tāls – vispirms meitenēm ar lidmašīnu ir jālido uz Kanāriju salām, kur pēc tam astoņas dienas un naktis viņas ar burinieku kuģos pa Karību jūru. Topošās burātājas atzīstas, ka ir nedaudz bail no gaidāmajiem izaicinājumiem:

 

„Kā mēdz teikt, zemāk par zemi nenokritīs! Ja godīgi, visvairāk baidos no lidmašīnas, jo es nekad dzīvē neesmu lidojusi. Tāpēc es visu laiku stāstu dažādus melnos jociņus un pati smejos par tiem, bet to es uztveru viennozīmīgi pozitīvi!"

 

Topošās burātājas jau ir devušās tālajā ceļā un Diānai ir uzdevums ceļojumu dokumentēt, lai pēc tam varētu parādīt piedzīvoto.