LU Botāniskais dārzs
Šogad manai mātei pienākas no manis lielais PALDIES - viņa pamanīja, ka LU Botāniskajā dārzā zied rododendri, un īstajā piektdienā mani nostādīja fakta priekšā: " Svētdien mēs braucam uz Botānisko dārzu skatīties rododendrus". Vispār pēdējo 10 gadu laikā šī laikam pat bija trešā reize, kad braucu uz Botānisko dārzu, tomēr tieši uz rododendru ziedēšanu nebiju bijusi tur vēl nekad. Īss jau ir tas brīdis - tā košākā ziedēšana ilgst kādu nedēļu, divas. Ne vairāk. Šis tas jau zied arī vēlāk, šķirnes ir dažādas - dažas agrākas, dažas vēlākas. Bet mēs trāpījām taisni uz to pašu trakumu... Šogad - 11.jūnijā.
Kā vienmēr, svētdienas rīts ievilkās, un Anda izkasījās no mājas labi, ja ap pusdienlaiku. Bija bažas, ka Botāniskais dārzs varētu būt jau slēgts, kad tur ieradīsimies... Tomēr viss bija labi. Plāksnīte pie dārza vārtiem vēstīja, ka tas ir atvērts apmeklētājiem KATRU DIENU no 9:00 - 19:00. Burvīgi! Biļete maksā Ls 1,00. No manis pat naudu negribēja ņemt - laikam jau tas stereotips par nabadzīgajiem invalīdiem ir krietni sabiedrības apziņā ieēdies. Nu, bet neko - ja tik vien bēdas būtu...
Todien ļaužu bija, ka biezs... Nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka Tādā Vietā varētu būt tāds skatītāju pieplūdums. Bet laikam jau daudzi ir to krāšņumu ievērojuši un grib baudīt. No daudzām pusēm skanēja jūsmīgi komentāri, bija ļaudis ar profesionālajām fotokamerām (es varu tikai minēt, cik dievīgām bildēm tur ir jāiznāk!).
Tehniski - pa lielāko daļu celiņu ar ratiem var izbraukt eleganti. Pa zemes celiņiem un zāli principā arī var. Pa visiem rododendru džungļiem patstāvīgi droši vien, ka nevar, bet varbūt arī nevajag. Ja tur nelien, tad pietiek entuziasma arī citiem rododendriem, vieglāk pieejamās vietās. Man konkrēti beidzās gan entuziasms, gan otrais bateriju komplekts fotoaparātā :)
Vēl tehniski - būtu derējis paķert līdzi kādu dzeramo. Alkoholu lietot dārza teritorijā nav atļauts (ja nu ļoti vajag, gan jau var - somu nevienam nepārbauda un pie rokas neķer), bet, pāris stundas vai dažas stundas staigājoties, padzerties par ļaunu nenāktu. Ieēst, starp citu, arī ne. Bet nekādas ēstuves dārza teritorijā nav, tā ka jāņem pašiem līdzi. Dzirdēju gan arī pie vārtiem jautājumu, vai drīkstēšot ar tām pašām biļetēm ienākt atpakaļ, jo "šie" aiziešot tikai līdz automazgātavai (tas turpat aiz vārtiem) uzēst. Nedzirdēju atbildi, bet domāju, ka problēmu nebūtu.
Ļoti ceru, ka visi tie, kas apmeklē un apmeklēs Botānisko dārzu, ievēros arī citus noteikumus (sevišķi par saudzīgu attieksmi pret augiem), neplūks puķītes un nemetīs drazu zemē. Lai viss izskatās smuki un tīri. Vēl jau būs gan liliju ziedēšana, gan rozes. Un rododendri nākamgad. Ir jau arī palmu māja ar banāniem un vīģes koku (tikai pēc tam, kad biju redzējusi tā vīģes koka lapas dabā, man tapa skaidrs, kāpēc Ādams Paradīzes dārzā no visām izvēlējās tieši tās :D), ir arī citas eksotikas, un tās ir apskatāma vienmēr... Iesaku visiem!
Anda Ģipsle, 2006.g.jūlijs