Laivu brauciens Rīgas kanālā
Sākums, protams, bija nedrošs, īpaši tiem kuriem tā bija pirmā reize. Neskaidrība par to, kā stūrēt, kā iekļauties ritmā un kā labāk komunicēt ar ceļabiedriem, lai saskaņotu darbības. Tomēr tas viss notika dabiski. Lēnām, nesteidzoties varējām sākt baudīt skaisto Rīgu no cita skatupunkta. Nonākot līdz Dzelzceļa tiltam, ceļu turpinājām pa Rīgas kanālu. Lēnām braucot ik pa brīdim pat nevarējām saprast, kur atrodamies, jo no šāda skatupunkta dzimtā pilsēta vēl netika redzēta. Jautri bija brīži braucot garām strūklakām, kas padarīja ceļu slapjāku. Arī lietus, kas ik pa brīdim nedaudz, tomēr sāka līņāt netraucēja un padarīja pasākumu tikai aizraujošāku. Ceļa laikā visi centās turēties kopā un dalīties iespaidos. Nonākot Andrejostā pavērās skaistā jahtu piestātne un saulriets Daugavā. Nolēmām brīdi uzkavēties, lai iemūžinātu skatu. Atpakaļ arī nolēmām doties pa kanālu, lai izbaudītu izgaismoto ceļu. Tā, kā vasarā satumst vēlāk nebija aprēķināts, ka gaismas vēl nebūs ieslēgtas, bet arī tas mūs netraucēja. Visi kopā uzkavējāmies zem viena no tiltiem pār kanālu, lai sagaidītu gaismu ieslēgšanos. Notika sarunas un visi kopā pasmējāmies, ka pirmo reizi mūžā sēžam zem Kr. Valdemāra ielas. Brīdī, kad iedegās gaismas emocijas savaldīt nevarēja neviens, jo skats tiešām bija brīnišķīgs. Ceļš varēja turpināties. Izbraucot atpakaļ Daugavā bija jau pilnībā satumsis un pārņēma sirreālas sajūtas, kas padarīja brauciena nobeigumu vēl interesantāku. Atpakaļ pie Salu tilta piestājām 24:00 vakarā. Bijām cits noguris, cits nedaudz slapjš, cits nedaudz nosalis, bet visiem bija gandarījums par paveikto ceļu un jaunajām izjūtām.
Bildes no brauciena redzamas galerijā
Agrita Rubene