Ceļojums Londona - Parīze
Jau kādu brīdi biju sailgojies atkal ieraudzīt Londonu, kur kādu laiku atpakaļ strādāju. Un tāpēc šogad atvaļinājumā pierunāju draugus doties turp uz nedēļu, atpakaļ ceļā vēl apmeklējot Parīzi.
Mēs, kā parasti braucām ar auto. Ja tu ar izdomā braukt kaut kur tālāk ar auto tad man daži ieteikumi:
- Noteikti paņem līdz invalīdu stāvvietu jaunā parauga atļauju (ļoti palīdz ietaupīt).
- Ja dodies tieši uz Londonu, tad tur iebraukšana pilsētas centrā ar auto, dienā maksā 8Ls. Invalīdiem tas ir par velti, bet jānokārto formalitātes. Info var atrast http://www.cclondon.com/exemptions.shtml tas izmaksā 10Ls un aiznem aptuveni 3 nedēļas.
- Ideāli ir lietot auto navigācijas ierīci, ja nav tad noteikti vajag labu automaģitrāļu atlasu, bet tieši maģistrāļu, tajos ir labāk orientēties sevišķi vācu biezajā ceļu tīklā.
- Viesnīcas un Prāmja biļetes pērc iepriekš internetā, lētāk.
Izbraucām sestdienas rītā no Rīgas lai paspētu uz prāmi no Dunkerque Francijā pirmdien (Prāmis no Calais ir dārgāks un eirotunelis vēl jo vairāk). Ja ir liela steiga un vairāki šoferi tad teorētiski ceļu Rīga-Dunkerque var pievarēt pa kādām 30 stundām (~2200km). Mums laika pietika tāpēc pirmoreiz gulējām netālu no Berlīnes tāpat vien mašīnā un otrreiz jau kārtīgi atpūtāmies Briselē, Etap hotelī.
Nedaudz atkāpjoties no tēmas gribu ieteikt ceļojot Eiropā izmantot Etap vai Ibis hoteļu tīklu (www.etaphotel.com www.ibishotel.com ). Kāpēc? Tāpēc ka šitie ir pārbaudīti. Cenas: Etap ap 50eur, Ibis ap 70eur par 3 vietīgu numuru. Ja pasūta iepriekš tad var dabūt pielāgoto numuru kur viss ir ļoti pieņemami. Ierodoties uz vietas pielāgotie parasti ir aizņemti, bet arī parastajā ar ratiem tiek pie gultas un izlietnes. Dušā kā kurā... Pielāgota tualete ir atsevišķi. Pasūtot nepazīstamu hoteli var arī labi iegrābties (kā man šoreiz gandrīz gadījās).
Tālāk no Briseles, pirmdienas rītā, dodamies uz prāmi Dunkerque. Pie check in vaig pateikt par Disabled acess nepieciešamību un tālāk viss rit bez problēmām. Prāmis nav īpaši liels, ir daži sliekšņi, kuriem bez palīdzības pāri netikt, bet kopumā ir ok.
Ierodoties Londonā viesnicā mana rezervācijas izdruka recepšinā rada pārsteigumu. Viņi nebija gatavi. Un līdz ar to vienu nakti nācās pārgulēt GALĪGI nepiemērotā ratiņniekam istabā (labi ka tikai vienu nakti no piecām). Tas nedaudz samazina prieku par ceļojumu, bet tikai nedaudz. Ir jāzvana un jābrīdina tie slinkie apkalpojošās sfēras darboņi ja gribi baudīt ceļojumu!
Tālākās 5 dienas Londonā ir vienkārši fantastikas! Turp droši var braukt arī bez auto. Sabiedriskais ir ļoti draudzīgs ratiņniekiem. Ja esat bez navigācijas iekārtas vai nedroši braukt pa ceļa kreiso pusi tad es ieteiktu noteikti izmatot sabiedrisko transportu. Londonas metro karte ir dabūnama netā, stacijas kuras ir pielāgotas ratiņniekam ir apzīmētas kartē. Lielākā daļa busu ir draudzīgi ratiņniekiem. Arī busu karte ir netā. Ja braucat ar sabiedrisko izdevīgi ir pirkt One Day Travel card, vai One Week Travel card. Ar tādu bileti var braukt visu dienu vai nedēļu ar metro, busu, tramvaju, Docklands Light Railway vai vilcienu norādītajā pilsētas zonā. Ar auto braucot, bezmaksas invalīdiem paredzētās stāvvietas reizēm ir jāpameklē. To nav daudz un vietām stāvēšanas laiks viņās ir ierobežots.
Piecu dienu laikā apskatījām ievērojamāko, bet ja gribi apskatīt visu tev nepietiks pat ar gadu Londonā. Biļetes uz Tower of London, London eye, Madame Tussauds vai kuģīti temzā u.c. ir jāpērk uz vietas, jo invalīdiem daudz kur ir atlaides, kuras internetā nav pieejamas. Pie kam vietām ieeja ir bez rindas.
Sīkāk par redzēto nestāstīšu, skatiet bildes, nav jēgas (un talanta) mēģināt aprakstīt to kas jāredz. Ja ir konkrēti jautājumi atbildēšu komentos.
Sestdienas rītā dodamies atpakaļ uz kontinentu, pa ceļam iebraicot piekrastes kurortā Braitonā un izbraucot cauri vēl dažām skaitām piekrastes pilsētām nonākam Doverā. Patiesībā piekrastes daba arī ir ļoti skaista un ja iznāk laiks ir vērts kādas dienas veltīt arī tās apskatei.
Pēc ~2 stundu ceļa prāmī pāri Lamanšam esam Francijā un sekojot navigācijas norādījumiem vakarā esam Parīzē. Francijā maģistrāles ir maksas pakalpojums, tā mums ceļš no piekrastes izmaksāja 12eur. Vēl Francijā uz ceļa novēroju: jo francūzim mazāks braucamais, jo ātrāk viņš ar to brauc. Nez vai ir normāli lietus laikā ar Reno Clio braukt vismaz 160km/h, pat pa labu ceļu braucot. A, bet tie tur brauc un tieši ar tām mazajām un ne tik stabilajām mašīnām.
Parīzē pabijām 2 dienas. Tur protams arī ir neaprakstāmi skaisti. Dievmātes katedrāle, Luvra, Elizejas lauki, Triumfa arka... Ēfelī ieteiktu uzbraukt pievakarē un augšā sagaidīt līdz satumst. Skati ir burvīgi. Ratiņnieki gan tiek tikai līdz otrajai platformai, toties bez rindas un divatā ar pavadoni pa 1 biļetes cenu. Parīzē ar invlīdu tualetēm bija tā pašvaki, bet pie un arī augšā Ēfelī bija. Pēc Ēfeļa izbraucām pa Sēnu ar kuģīti.
Nākamā dienā bijām Parīzes jaunmodernajā daļā kur stikla debesskrāpji un jāsaka, ka es biju vīlies tieši vides pieejamības ziņā. Viss kaut kā nepārdomāti uztaisīts, lai neteiktu nepieejami. dažas uzbrauktuves pat 45 grādu leņķī. Pievakarē aizbraucām paskatīties uz Mulinrūžas teātri un Monmartras katedrāli no kuras arī paveras burvīgs skats uz pilsētu.
Nākamās dienas rītā nesteidzīgi sākām atpakaļ ceļu, ar nakšņošanu Ķelnē un Berlīnē. Abas šīs pilsētas apskatījām ļoti pavirši. Bijām Ķelnes domā, pārejo pa auto stiklu un Berlīnē pie Reihstāga un centra veikalos. Patiesībā jau par sevi lika zināt nogurums. Nav viegli gandrīz 2 nedēļas katru dienu skriet kaut ko apskatīt, bet patīkami gan. Tā ar patīkamu nogurumu un daudz jauniem iepaidiem, piektdienas rītā laimīgi esam mājās.