Biedrība “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” ir iepazinusies ar Valsts kontroles lietderības revīzijas ziņojumu „Personām ar invaliditāti nepieciešamo asistenta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitāte”.

Pilnībā atzīstot nepieciešamību izvērtēt pakalpojuma nodrošināšanas efektivitāti, vēlamies vērst uzmanību uz vairākiem revīzijas ziņojumā ietvertajiem aspektiem.Revīzijas ziņojumā ir uzsvērts, ka gadījumā, ja asistents cilvēkam ar invaliditāti ir ģimenes loceklis, negatīvo faktoru ietekme uz cilvēku ar invaliditāti ir lielāka nekā pozitīvie ieguvumi. Iepazīstoties ar trūkumu uzskaitījumu revīzijas ziņojumā, kategoriski iebilstam pret uzstādījumu, ka gadījumā, ja ģimenes loceklis ir asistents cilvēkam ar invaliditāti, kā trūkums ir minēta „emocionālā un/vai fiziskā vardarbība” pret asistējamo personu, tādējādi apgalvojot, ka ģimenes locekļi ir varmākas. Uzskatām, ka, lai apgalvotu, ka ģimenes, kuras ikdienā rūpējas un sniedz atbalstu cilvēkiem ar smagu invaliditāti, ir uzskatāmas par varmākām, ir jābūt konkrētiem pierādījumiem, un tādā gadījumā to var attiecināt tikai uz konkrētiem gadījumiem, nevis vispārināt uz visām ģimenēm.

Uzskatām par apšaubāmu pieņēmumu, ka ģimenes locekļiem ir nepieciešama īpaša obligāta apmācība, lai izpildītu pavadošās personas funkciju (asistenta patiesā funkcija Latvijas situācijā). Esam pārliecināti, ka ģimenes locekļiem ir lielāks zināšanu apjoms par konkrēto cilvēku, nekā formāla mācību kursa pasniedzējam, kurš nekad nav saticis un visdrīzāk arī nesatiks konkrēto personu, kura saņem asistenta pakalpojumu. Piemēram, ģimenes loceklis noteikti labāk pārzinās komunikāciju ar cilvēku, kuram ir smagi garīga rakstura traucējumi, vai pratīs sniegt atbalstu epilepsijas lēkmes gadījumā, jo dara to ikdienā un līdz ar to varētu apmācīt potenciālo asistentu. Vienlaikus būtu vēlams, lai būtu pieejama izglītības programma tiem ģimenes locekļiem, kuri uzskata, ka tāda būtu nepieciešama.

Vēlamies uzsvērt, ka daudzi ģimenes locekļi ir ilgstoši bijuši spiesti būt ārpus darba tirgus, kā rezultātā par šiem cilvēkiem nav veiktas sociālās iemaksas. Tā nav bijusi ģimenes locekļu brīvprātīga izvēle, bet gan nepietiekamais pakalpojumu cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošinājums valstī. Līdz ar to asistenta pakalpojums ir iespēja šīm personām iekļauties darba tirgū un būt nodarbinātām.

Atzīstot nepieciešamību veidot profesionālu asistentu dienestu, vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka, ieviešot nozīmīgus ierobežojumus ģimenes locekļu iesaistei asistenta pakalpojuma sniegšanā, paredzot to tikai kā izņēmumu sevišķi smagos gadījumos, tiks būtiski samazināta pakalpojuma pieejamība cilvēkiem ar smagiem un dziļiem garīga rakstura, kā arī kompleksiem funkcionāliem traucējumiem, nostādot ģimenes, kuras ikdienā sniedz liela apjoma neformālu atbalstu, īpaši nelabvēlīgā situācijā.

Ceram, ka, plānojot un veicot darbības, lai uzlabotu asistenta pakalpojuma efektivitāti, netiks veikta finanšu līdzekļu ekonomija uz to cilvēku ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, īpaši smagiem un dziļiem garīga rakstura, kā arī kompleksiem funkcionāliem traucējumiem rēķina, kuriem ikdienā atbalstu sniedz ģimenes locekļi. Biedrības valde.
Informāciju sagatavoja valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere, papildus informācija: mob. tālr. 26176901, e-pasts: inga.skestere@lkndz.lv, www.lkndz.lv

Biedrības „Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi” mērķis ir veicināt iekļaujošas sabiedrības attīstību un vienlīdzīgu iespēju nodrošinājumu ikvienam sabiedrības loceklim, veidojot labvēlīgu vidi sabiedrībā neatkarīgas dzīves īstenošanai cilvēkiem ar invaliditāti, sekmējot cilvēku ar invaliditāti vajadzībām un tiesībām atbilstošas efektīvas pakalpojumu sistēmas izveidi.
Biedrība apvieno organizācijas un fiziskas personas, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, vecākus, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, pakalpojumu sniedzējus un aktīvus līdzcilvēkus