Valsts tomēr mīkstinās un sakārtos normas par pirmās grupas invalīdu asistentu pakalpojumu sniegšanas kārtību, kuras šobrīd dažās pašvaldības interpretē, novedot līdz absurdam, piemēram, pieprasot invalīdu asistentiem dokumentāli pierādīt, ka kopā ar invalīdu viņi pastaigājās pa mežu vai gāja uz veikalu. Pašreizējā kārtība paredz, ka asistentam par pakalpojumiem rūpīgi jāatskaitās, lai saņemtu maksājumu par asistenta darbu.  

 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien nolēma, ka nepieciešams šo normu sakārtot, un Labklājības ministrija uzsāks pie tā darbu.

 

Labklājības ministrijai un pašvaldībām ir jānovērš atšķirīgās prasības un birokrātiskais absurds, finansējot invalīdu asistentu pakalpojumus, trešdien komisijas sēdes uzsvēra tās priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība), paužot cerību uz ātru un reālu rīcību no atbildīgo iestāžu puses.

 

Jēkabpils bērnu un jauniešu invalīdu biedrības „Cerību sala” valdes priekšsēdētāja Aija Klēpiņa Cilvēktiesību komisijas sēdē pastāstīja, ka asistentiem vairs netiek maksāts par invalīda pavadīšanu uz brīvā laika pavadīšanas vietu, ja netiek uzrādīti apliecinoši dokumenti, piemēram, biļetes un čeki par koncerta apmeklējumu ar invalīda personas datiem.

 

„Tagad pastaigas invalīdiem vispār vairs nepienākas, jo neviens parkā, mežā vai pludmalē neapliecinās, ka asistents ar invalīdu tur tiešām ir bijis,” uz Ministru kabineta noteikumu absurdo interpretāciju norādīja invalīdu biedrības vadītāja.

 

Ministru kabineta noteikumos būtu nepieciešams mainīt tik dažādi interpretējamo normu, kuru izpildot, daži sociālie dienesti pieprasa čekus un parakstus, bet citās pašvaldībās pietiek ar asistenta darba uzskaites lapu, norādīja Laizāne, piebilstot, ka Labklājības ministrijai un pašvaldību sociālajiem dienestiem ir jāizveido vienota asistentu pakalpojumu uzskaites kārtība un prasības.

 

Komisijas deputāti arī nesaskatīja problēmas faktā, ka vairāk nekā 70 procentos gadījumu asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti sniedz viņu tuvinieki. Kā sēdē norādīja invalīdu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, nedz Labklājības ministrija, nedz pašvaldību sociālie dienesti nav izveidojuši sistēmu vai datu bāzi, ar kuras palīdzību varētu atrast asistentu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

 

Jēkabpils laikraksta „Jaunais Vēstnesis” žurnāliste Māra Grīnberga, kas kopā ar Jēkabpils bērnu un jauniešu invalīdu biedrību „Cerību sala” piedalījās komisijas sēdē, pastāstīja, ka deputātu secinājums ir tāds - ir jāgroza valdības noteikumi, kas paredz ļoti stingru atskaišu sistēmu, tajā skaitā čeku vākšanu no veikaliem un zīmogu vākšanu no visām vietām, kur invalīds ir bijis.

 

„Secināja, ka ir ieviešama pavisam cita sistēma. Respektīvi, katram invalīda asistentam ir jābūt kaut kādai darba uzskaites tabulai, bet līdz šim šis Ministru kabineta punkts ir pārāk brīvi interpretēts. Tāpēc arī tika panākta vienošanās ar Labklājības ministriju, ka viņi izstrādās šādu metodisko normu. Vēl gan nav zināms, cik ilgā laikā to varētu ieviest. Tika runāts par to, ka vajadzētu vairāk uzticēties invalīdu asistentam, respektīvi, cilvēkam,” pauda Grīnberga.

 

Par absurdām prasībām invalīdu asistentiem mediji ziņoja jau pērn rudenī, piemēram, Daugavpilī asistentam jāatrod liecinieks katrai pastaigai, kurā viņi dodas ar  ratiņkrēsā sēdošu cilvēku.

 

Oktobrī Jēkabpilī arī sociālie dienesti pēkšņi paziņoja, ka 1. grupas invalīdu asistentiem vairs netiek maksāts par invalīda pavadīšanu, ja netiek uzrādīti apliecinoši dokumenti, piemēram, iepirkšanās čeki, kuros norādīts invalīda vārds, uzvārds, personas kods. Savukārt pastaigas 1.grupas invalīdiem, kas saņem kopšanas pabalstu, vispār vairs nepienākas, jo neviens parkā neapliecinās, ka asistents ar invalīdu tur tiešām bijis.

 

Noteikumu maiņa pašvaldībās sākusies pēc Labklājības ministrijas atsūtītas vēstules.  Ministrija esot pārbaudēs konstatējusi, ka ir pašvaldības, kur asistentu atskaitēs norādītais ir apšaubāms, un tagad uzdots šo kārtību sakārtot, jo kopumā valsts par asistentu pakalpojumiem maksā sešus miljonus eiro, un tā neesot maza summa.  LM oktobrī sūtītajā prasīts atskaitīties, bet vēstulē gan nav uzsvērts, ka katra pastaiga jādokumentē ar parakstu, bet noteikts, ka jānodrošina pietiekamu kontroli pār asistentu darbu  un pakalpojumu izpildes dokumentu pārbaudi.

 

Vēl novembra vidū  Labklājības ministrija solīja rīkot informatīvus seminārus un turpināja taisnoties, ka nepieprasa asistentam par katru aprūpējamā pastaigu vai kāda pasākuma apmeklējumu obligāti iesniegt kādu konkrētu dokumentu vai divu cilvēku parakstus un aicina pašvaldību sociālos dienestus vērtēt situācijas individuāli un izvairīties no absurda.