Valdība apstiprinājusi Labklājības ministrijas grozījumus kārtībā, kādā piešķir un finansē invalīdu asistentu pakalpojumus pašvaldībās. Turpmāk asistentu pakalpojuma pieejamību samazinās tieši brīvā laika pavadīšanai - no 10 uz divām stundām nedēļā. 

 

Savukārt lielāku pavadoņu pakalpojuma daļu no valsts budžeta apmaksās, lai palīdzētu cilvēkam ar invaliditāti nokļūt darbavietā, izglītības iestādē vai sociālās rehabilitācijas vietās. Taču nevalstiskās organizācijas kritizēja gan pašreizējo, gan grozīto kārtību un aicināja kopīgi veidot pavisam jaunu vienlīdzīgāku šī pakalpojuma sistēmu.  

 

Invalīdu asistenta pakalpojums kļuvis arvien pieprasītāks un ir vajadzība to salāgot ar finansiālajām iespējām, otrdien valdības sēdē norādīja Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība).

 

Tādēļ Labklājības ministrija izstrādājusi grozījumus kārtībā, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībās. Plānots asistenta palīdzības apmaksu padarīt mērķētāku un  samazināt asistenta pakalpojuma stundu skaitu tieši brīvā laika pavadīšanai.

 

Augulis skaidroja, ka turpmāk paredzēts vairāk apmaksāt asistentu pakalpojumus, lai persona ar invaliditāti varētu nokļūt uz darbu, izglītības iestādi, sociālās rehabilitācijas institūciju.  

 

Savukārt brīvā laika pavadīšanai ik nedēļu atvēlētās divas stundas turpmāk varēs “kombinēt mēneša griezumā”, jo skaidrs, ka nevar nokļūt uz teātri un atpakaļ divās stundās, līdz ar to kādu nedēļu persona varētu izmantot valsts apmaksātus asistenta pakalpojumus četras vai trīs stundas, bet kādu nedēļu palikt bez tām.

 

Vienlaikus arī sociālās integrācijas pasākumiem - darbam kādā biedrībā, sportošanai vai pašdarbībai, ārpusskolas pasākumiem un interešu izglītībai asistenta pakalpojumu sola saglabāt līdzšinējā apjomā.

 

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis esošo kārtību sauc par nepilnīgu, un arī grozījumi asistentu pieejamības problēmu nerisinās. Baloža ieskatā, tuvākajā laikā jāuzsāk darbs pie pavisam jaunas sistēmas.

 

Viņš pauda, ka šie grozījumi neko daudz nemaina, un būtisks samazinājums brīvā laika asistenta apmaksāšanai ir zināmā mērā diskriminācija. Balodis arī klāstīja, ka Lielbritānijā bija līdzīgs mēģinājums, bet Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma par labu invalīdu organizācijām. 

 

Labklājības ministrs savukārt  papildināja, ka pašreizējie grozījumi ir kā pārejas periods, lai invalīdu asistentu pakalpojuma sistēmu sakārtotu kopīgi ar nevalstiskajām organizācijām.

 

Savukārt Tieslietu ministrija un Latvijas Autisma apvienības pārstāve Andra Šmite aicināja valdību nepieņemt grozījumus par asistentu pakalpojumu stundu samazinājumu brīvajam laikam

 

Šmite skaidroja, ka kādam, iespējams, rodas iespaids, ka valsts apmaksā pastaigu pa parku, bet cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jāiemāca, kā braukt ar tramvaju, kā iet uz veikalu un to nevar “palikt zem rehabilitācijas vai darba”.  

 

Šie grozījumi “absolūti mazina iespējas integrēties sabiedrībā”, norādīja Šmite.

 

Asistenta pakalpojumu pašvaldībās saņem teju septiņi tūkstoši cilvēku. Ja  grozījumus valdība nepieņemtu, Labklājības ministrijai papildus bāzes budžetam būtu nepieciešami vēl 8,5 miljoni eiro 2016. gadam, citādi asistenta pakalpojumus pēc esošās kārtības nāktos pārtraukt jau gada vidū.

 

Jau ziņots, ka valsts gada sākumā solīja mīkstināt normas par 1.grupas invalīdu asistentu kontroli, kuras dažās pašvaldībās noveda līdz absurdam, piemēram, pieprasot dokumentāli pierādīt pastaigu pa mežu. Taču jaunais Labklājības ministrijas piedāvājums, kas akceptēts valdībā, izraisīja vēl lielāku invalīdu un viņu atbalstītāju sašutumu.