Tikai ratiņniekiem? Aklajiem, nedzirdīgajiem un varbūt vēl kādiem nav? Ar braila rakstu pie sienām, ar zīmju tulkiem katrā koridorā? )) Ja nav, tad tas nav pilns serviss! Labi, es tikai pajokoju.
A nemaz nav joks! Tepat Latvijā ir Strazdumuiža - faktiski ciemats neredzīgajiem. Ir zināms, ka laikam sešdesmitajos gados kaut kur Teikas vai Biķernieku bija plānots uzcelt ko līdzīgu arī nedzirdīgajiem. Maskavā tāds komplekss ir. Un ASV šie gribot paši sev izveidot veselu pilsētu. Lai citi ar savu runāšanu viņu dzīvē nemaisās.
Ir jau pieminēts, ka pēc WW2 (otrā pasaules kara) pa Maskavas metro un citur ķerstīja ubagojošos invalīdus bez rokām un bez kājām, un aizsūtīja uz Valaama salām Ladogas ezerā, lai nemaitā PSRS galvaspilsētas gaisu, jo PSRS invalīdu un ubagu nebija... Palika tie, kuriem bija piederīgie, vai kuri prata sevi uzturēt, rakstot grāmatas par saviem varoņdarbiem. Valaama salas bija tāda liela invalīdu pilsēta - pansionāts.
Te nu mēs nonākam pie viena filosofiska jautājuma - vai mēs, invalīdi, labāk gribam dzīvot (ideāli) pielāgotos/piemērotos apstākļos, bet tikai paši savā noslēgtā vidē, vai tomēr paciest samērā daudzos šķēršļus, kurus neinvalīdi nepamana un tādēļ ik pa brīdim rada no jauna, bet dzīvot daudzveidīgā sabiedrībā.
Nedzirdīgajiem laikam tiešām ir savādāka situācija, ja reiz viņi tik ļoti grib nošķirties (vismaz viena liela daļa), un ja viņi sevi uzskata par atšķirīgas kultūras pārstāvjiem, nevis invalīdiem. Tad kādēļ gan ne? Varbūt daudziem tas ir skaists sapnis - par pilsētu, kur neviens no Tevis negaida, ka dzirdēsi mašīnu pīpinām, kur telefonu nav, bet ir videofoni, kur stacijas/lidostas skaļruņos neviens neko nesaka Un kur visi prot zīmju valodu...
Ratiņniekiem gan tas neder (tā vismaz man liekas). Savā laikā Sakos (Krimā) bija liela sanatorija, tur simtiem ratiņnieku vienlaicīgi dzīvojās. Ir jau forši tur 45 dienas dzīvot. Daudzi tur brauca par savu naudu uz visu vasaru, bija arī tādi, kas uz turieni pārcēlās dzīvot. Lai būtu tuvāk "savējiem". Tomēr man šķiet, ka tāda vēlme ir vājuma izpausme. Mēs taču, galu galā, netusējamies ne pēc matu krāsas, ne auguma garuma, ne krūšu izmēriem. Tad kāpēc vienai fiziskai īpatnībai būtu jābūt par noteicošo faktoru? OK, protams, vajag, lai ir kāds, kurš saprot šīs grūtības (tāpat kā dažādu slimību gadījumos), bet vajag arī skatu "no malas". Vajag draugus, kas nav invalīdi. Citādi mēs paši sevi ļoti ierobežojam un "iecentrējamies" uz šo savu nespēju staigāt.
PAr viesnīcu ir tomēr cits stāsts - tā jau ir pieejama IKVIENAM. Tā ka šeit menedžeri tikai dod iespēju invalīdiem atpūsties bez problēmām, un šo iespēju arī aktīvi komunicē. Ir daudzas citas viesnīcas, kas ir invalīdiem pieejamas, tomēr par tām info atrast ne vienmēr ir viegli. Šajā gadījumā kurvinsh ielej ar karoti mutē
Diskusijas › Rheinsberg Hotel am See
Atbildes (6)
Komentāri:
Izveidots: 09.12.2005 18:19:00
Rheinsberg Hotel am See | Raksts
Deniss
Izveidots: 09.12.2005 19:29:00
za6ibisj voteta panjemaju.oddih popolnoj programe
Baiba B.
Izveidots: 10.12.2005 02:32:00
Tikai ratiņniekiem? Aklajiem, nedzirdīgajiem un varbūt vēl kādiem nav? Ar braila rakstu pie sienām, ar zīmju tulkiem katrā koridorā?
)) Ja nav, tad tas nav pilns serviss! Labi, es tikai pajokoju.
Kurvinsh
Izveidots: 10.12.2005 08:40:00
Jā Baiba tev taisnība esu kļūdijies. Angliski bija rakstīts:
the world's first luxury hotel dedicated to the disabled
tātad cilvēkiem ar invaliditāti nevis tikai ratiņniekiem. Paldies ka palabo mani.
:)
Izveidots: 10.12.2005 17:30:00
Veel tikai atsevishkju cietumu, tpu, ciematu, pilseetu un valsti, kur dziivotu tikai invaliidi!
Joks, protams!
Baiba B.
Izveidots: 11.12.2005 14:06:00
A nemaz nav joks! Tepat Latvijā ir Strazdumuiža - faktiski ciemats neredzīgajiem. Ir zināms, ka laikam sešdesmitajos gados kaut kur Teikas vai Biķernieku bija plānots uzcelt ko līdzīgu arī nedzirdīgajiem. Maskavā tāds komplekss ir. Un ASV šie gribot paši sev izveidot veselu pilsētu. Lai citi ar savu runāšanu viņu dzīvē nemaisās.
Valaama salas bija tāda liela invalīdu pilsēta - pansionāts.
Ir jau pieminēts, ka pēc WW2 (otrā pasaules kara) pa Maskavas metro un citur ķerstīja ubagojošos invalīdus bez rokām un bez kājām, un aizsūtīja uz Valaama salām Ladogas ezerā, lai nemaitā PSRS galvaspilsētas gaisu, jo PSRS invalīdu un ubagu nebija... Palika tie, kuriem bija piederīgie, vai kuri prata sevi uzturēt, rakstot grāmatas par saviem varoņdarbiem.
Anda
Izveidots: 11.12.2005 15:36:00
Te nu mēs nonākam pie viena filosofiska jautājuma - vai mēs, invalīdi, labāk gribam dzīvot (ideāli) pielāgotos/piemērotos apstākļos, bet tikai paši savā noslēgtā vidē, vai tomēr paciest samērā daudzos šķēršļus, kurus neinvalīdi nepamana un tādēļ ik pa brīdim rada no jauna, bet dzīvot daudzveidīgā sabiedrībā.
Un kur visi prot zīmju valodu...
Nedzirdīgajiem laikam tiešām ir savādāka situācija, ja reiz viņi tik ļoti grib nošķirties (vismaz viena liela daļa), un ja viņi sevi uzskata par atšķirīgas kultūras pārstāvjiem, nevis invalīdiem. Tad kādēļ gan ne? Varbūt daudziem tas ir skaists sapnis - par pilsētu, kur neviens no Tevis negaida, ka dzirdēsi mašīnu pīpinām, kur telefonu nav, bet ir videofoni, kur stacijas/lidostas skaļruņos neviens neko nesaka
Ratiņniekiem gan tas neder (tā vismaz man liekas). Savā laikā Sakos (Krimā) bija liela sanatorija, tur simtiem ratiņnieku vienlaicīgi dzīvojās. Ir jau forši tur 45 dienas dzīvot. Daudzi tur brauca par savu naudu uz visu vasaru, bija arī tādi, kas uz turieni pārcēlās dzīvot. Lai būtu tuvāk "savējiem". Tomēr man šķiet, ka tāda vēlme ir vājuma izpausme. Mēs taču, galu galā, netusējamies ne pēc matu krāsas, ne auguma garuma, ne krūšu izmēriem. Tad kāpēc vienai fiziskai īpatnībai būtu jābūt par noteicošo faktoru? OK, protams, vajag, lai ir kāds, kurš saprot šīs grūtības (tāpat kā dažādu slimību gadījumos), bet vajag arī skatu "no malas". Vajag draugus, kas nav invalīdi. Citādi mēs paši sevi ļoti ierobežojam un "iecentrējamies" uz šo savu nespēju staigāt.
PAr viesnīcu ir tomēr cits stāsts - tā jau ir pieejama IKVIENAM. Tā ka šeit menedžeri tikai dod iespēju invalīdiem atpūsties bez problēmām, un šo iespēju arī aktīvi komunicē. Ir daudzas citas viesnīcas, kas ir invalīdiem pieejamas, tomēr par tām info atrast ne vienmēr ir viegli. Šajā gadījumā kurvinsh ielej ar karoti mutē