AccessibleEU un Portugāles organizācija APPACDM Lisboa 20. novembrī rīkos bezmaksas hibrīdpasākumu “Open to Technology 4.0”. Tā uzmanības centrā būs cilvēkcentrēts tehnoloģiju lietojums cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Programmā paredzēta virtuālā realitāte, mākslīgais intelekts un interaktīvi digitālie rīki, kas var palīdzēt mācīties, trenēt funkcionālās prasmes un stiprināt patstāvību.
Pasākums norisināsies no pulksten 9.30 līdz 13.30 pēc Rietumeiropas laika. Dalībnieki varēs iesaistīties klātienē vai attālināti. Piekļūstamību atbalstīs subtitri un tulkojums portugāļu zīmju valodā. Latvijas speciālistiem, ģimenēm un pakalpojumu sniedzējiem programma piedāvā iespēju vērtēt tehnoloģiju pēc tās praktiskā ieguvuma konkrētam cilvēkam.
Sākumpunkts ir cilvēka mērķis
Tehnoloģijas izvēli vislabāk sākt ar vienu skaidru jautājumu: ko cilvēks vēlas paveikt vieglāk, drošāk vai patstāvīgāk? Mērķis var būt sabiedriskā transporta maršruta apgūšana, dienas plāna ievērošana, iepirkšanās, ēdiena gatavošana, saziņa vai darba uzdevuma secīga izpilde.
Konkrēts mērķis palīdz salīdzināt rīkus. Ja cilvēkam vajadzīgs atgādinājums par dienas darbībām, noder vienkārša vizuāla secība ar attēliem un skaņu. Ja mērķis ir drošā vidē trenēt jaunu situāciju, piemērotāka var būt virtuālās realitātes simulācija. Ja vajadzīga palīdzība teksta saprašanā, var izmantot rīku, kas pārveido sarežģītu valodu īsākos teikumos.
Virtuālā realitāte kā treniņu vide
Virtuālā realitāte ļauj atkārtot situāciju kontrolētā vidē. Cilvēks var soli pa solim izmēģināt darbību, saņemt paskaidrojumu un atkārtot uzdevumu sev piemērotā tempā. Šāda pieeja var noderēt pārvietošanās, darba prasmju vai ikdienas drošības treniņos.
Pirms lietošanas jāizvērtē cilvēka pašsajūta, redze, dzirde, līdzsvars un spēja saprast virtuālo vidi. Pirmajai izmēģinājuma reizei jābūt īsai, ar skaidru ievadu un iespēju jebkurā brīdī pārtraukt. Speciālists vai atbalsta persona vēro reakciju un pēc izmēģinājuma pārrunā pieredzi.
Virtuālajā uzdevumā jābūt vienam saprotamam mērķim. Pārmērīgi daudz skaņu, kustību vai izvēļu var palielināt slodzi. Vienkārša vide, paredzama secība un pozitīva atgriezeniskā saite palīdz koncentrēties uz prasmi.
Mākslīgais intelekts ikdienas atbalstā
Mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt pārveidot informāciju, izveidot soļu sarakstu, nolasīt tekstu vai sagatavot ilustrētu dienas plānu. Ieguvums rodas tad, ja rezultātu pārbauda cilvēks un tas atbilst lietotāja izpratnes līmenim.
Svarīga ir datu drošība. Pirms personas informācijas ievadīšanas jānoskaidro, kur dati tiek glabāti, kam tie ir pieejami un vai pakalpojums tos izmanto sistēmas pilnveidei. Veselības dati, personas kods, adrese un cita sensitīva informācija jāapstrādā tikai drošā un tiesiski pamatotā vidē.
MI radītais saturs jāpārbauda arī pēc būtības. Datums, adrese, noteikums vai medicīnisks ieteikums var prasīt speciālista apstiprinājumu. Atbalsta persona palīdz lietotājam atšķirt ideju vai skaidrojumu no informācijas, pēc kuras jāpieņem būtisks lēmums.
Interaktīvi rīki funkcionālajām prasmēm
Interaktīvs rīks var sadalīt uzdevumu nelielos soļos. Piemēram, ēdiena pagatavošanas lietotne parāda vienu darbību, nogaida tās izpildi un tikai tad pāriet uz nākamo. Attēls, skaņa un vienkāršs teksts dod vairākus informācijas uztveres veidus.
Lietotāja iesaiste sākas jau izvēles brīdī. Cilvēks izmēģina rīku, pasaka, kas ir saprotams, un norāda, kur vajadzīga cita krāsa, lielāka poga, lēnāks temps vai vienkāršāks skaidrojums. Šī atgriezeniskā saite ir tikpat nozīmīga kā tehniskās funkcijas.
Speciālistam ieteicams vērtēt arī to, cik viegli rīku izmantot dažādās vidēs. Lietotne, kas labi darbojas klusā kabinetā, var prasīt papildu pielāgojumus autobusā, veikalā vai darbavietā. Reālas situācijas pārbaude parāda, vai rīks patiesi atbalsta patstāvību.
Pieci kritēriji tehnoloģijas izvēlei
Pirmais kritērijs ir skaidrs ieguvums. Jāspēj vienā teikumā pateikt, kādu darbību rīks palīdz veikt. Otrais ir lietojamība: pogām, norādēm un darbību secībai jābūt saprotamai konkrētajam cilvēkam.
Trešais kritērijs ir piekļūstamība. Jāpārbauda teksta izmērs, kontrasts, skaņas vadība, subtitri, tastatūras lietojums un saderība ar palīgtehnoloģijām. Ceturtais ir drošība, kas ietver personas datu aizsardzību un iespēju kontrolēt piekļuvi.
Piektais kritērijs ir ilgtspējīga lietošana. Jānoskaidro izmaksas, interneta vajadzība, atjauninājumi, tehniskais atbalsts un tas, kas notiks pēc izmēģinājuma perioda. Ģimenei vai pakalpojuma sniedzējam vajadzīgs plāns, kā rīku uzturēt arī pēc sākotnējās apmācības.
Kā sagatavoties hibrīdpasākumam
Pirms pasākuma var izvēlēties vienu praktisku jautājumu no savas darba vai ģimenes pieredzes. Piemēram: kā palīdzēt cilvēkam atcerēties darba uzdevumu secību vai kā trenēt drošu ielas šķērsošanu? Konkrēts jautājums ļaus programmas piemērus uzreiz salīdzināt ar reālu vajadzību.
Attālinātai dalībai jāpārbauda savienojums, skaņa un subtitru ieslēgšana. Pēc pasākuma ieteicams izvēlēties vienu ideju nelielam izmēģinājumam. Izmēģinājumu veic kopā ar lietotāju, iepriekš vienojoties par mērķi un pēc tam pārrunājot pieredzi.
Cilvēkcentrēta pieeja pārvērš tehnoloģiju par praktisku atbalstu. Rīka vērtību nosaka tas, cik labi tas palīdz cilvēkam īstenot paša izvēlētu mērķi, piedalīties ikdienas dzīvē un izmantot savas prasmes.
Kā novērtēt izmēģinājuma rezultātu
Pirms izmēģinājuma komanda vienojas par vienu vai diviem novērojamiem rezultātiem. Piemēram, cilvēks ar vizuālu soļu plānu patstāvīgi sagatavo darba vietu vai ar atgādinājumu noteiktā laikā uzsāk dienas uzdevumu. Skaidrs kritērijs palīdz saprast, vai rīks dod reālu ieguvumu.
Izmēģinājuma laikā pieraksta, cik daudz palīdzības bija vajadzīgs, kurā solī radās grūtības un ko pats lietotājs saka par pieredzi. Vērtējums ietver arī nogurumu, stresu un vēlmi rīku lietot atkārtoti. Labs rezultāts apvieno uzdevuma izpildi ar pozitīvu un cieņpilnu lietošanas pieredzi.
Pēc dažām reizēm var mainīt vienu elementu: teksta garumu, attēlu, skaņas signālu vai darbību secību. Vienas izmaiņas pieeja ļauj saprast, kas tieši uzlabo lietojumu. Gala lēmumu par turpināšanu pieņem kopā ar cilvēku.
Speciālistu un ģimenes sadarbība
Tehnoloģija darbojas vislabāk, ja cilvēks saņem vienotu atbalstu mājās, mācību vietā un pakalpojumā. Ģimene var pastāstīt par ikdienas paradumiem, pedagogs — par mācību mērķiem, bet ergoterapeits vai cits speciālists — par funkcionālajām vajadzībām.
Kopīgā plānā norāda, kurš uzstāda rīku, kurš māca tā lietošanu un pie kā vērsties tehniskas problēmas gadījumā. Instrukcijai jābūt pieejamai lietotājam saprotamā formā. Regulāra īsa pārruna palīdz pamanīt, kad vajadzīgs jauns pielāgojums vai mērķis.
Vienota pieeja dod cilvēkam paredzamu pieredzi un palīdz jaunās prasmes droši izmantot dažādās ikdienas situācijās.
