Pasaules pilsētu dienā 31. oktobrī Pasaules Veselības organizācija aicina valstis un pašvaldības veidot drošus un veselīgus mājokļus ikvienam. Veselīgs mājoklis apvieno vairākus ikdienas pamatus: stabilu siltumu, labu gaisa kvalitāti, aizsardzību pret kritieniem, pieejamu pārvietošanos un iespēju saņemt vajadzīgo aprūpi dzīvesvietā.
Cilvēkam ar kustību, redzes, dzirdes vai citiem funkcionāliem traucējumiem mājokļa kvalitāti nosaka konkrētas darbības. Vai ieeju var sasniegt patstāvīgi? Vai vannasistabā ir drošs atbalsts? Vai telpās var ērti apgriezties ar riteņkrēslu? Vai apkure un ventilācija palīdz uzturēt vienmērīgu, veselībai piemērotu vidi? Atbildes ļauj noteikt uzlabojumu secību un sagatavoties sarunai ar sociālo dienestu, apsaimniekotāju vai pielāgošanas speciālistu.
Veselība sākas ar ikdienas vidi
PVO aicinājums Pasaules pilsētu dienā saista mājokli ar cilvēka veselību, drošību un līdzdalību sabiedrībā. Mājoklis ietekmē elpceļu veselību, traumu risku, miegu, iespēju gatavot ēdienu, uzturēt personīgo higiēnu un satikt citus cilvēkus.
PVO mājokļa un veselības vadlīnijas pievērš uzmanību temperatūrai, gaisa kvalitātei, pieejamībai un kritienu novēršanai. Šie elementi darbojas kopā. Piemēram, cilvēks var justies droši vannasistabā, taču auksta telpa vai mitrums joprojām ietekmē veselību. Savukārt silts dzīvoklis dod pilnu ieguvumu tad, ja tajā iespējams ērti pārvietoties un sasniegt visas svarīgās zonas.
Pārbaudiet ceļu no ielas līdz dzīvoklim
Sāciet ar maršrutu no ietves vai stāvvietas līdz mājokļa durvīm. Novērtējiet segumu, slīpumu, apgaismojumu un šķēršļus. Pārbaudiet, vai durvis ir pietiekami platas, rokturis sasniedzams un slieksnis pārvarams. Daudzdzīvokļu ēkā svarīga ir domofona, lifta pogu un pasta kastītes pieejamība.
Veiciet šo pārbaudi dažādos dienas laikos. Vakarā var atklāties nepietiekams apgaismojums, bet lietus vai sniegs parāda seguma slīdamību un ūdens uzkrāšanās vietas. Pierakstiet šķēršļus un fotografējiet tos, lai sarunā ar apsaimniekotāju varētu precīzi parādīt vajadzīgo risinājumu.
Koplietošanas telpu uzlabojumi bieži prasa vairāku pušu sadarbību. Skaidrs apraksts ar atrašanās vietu, izmēriem un ikdienas ietekmi palīdz vienoties par prioritātēm.
Droša pārvietošanās telpās
Mājokļa iekšpusē izstaigājiet ikdienas maršrutus: ieeja, guļamistaba, vannasistaba, virtuve un atpūtas zona. Pievērsiet uzmanību šaurām vietām, nestabiliem paklājiem, vadiem un mēbelēm, kas traucē kustību. Bieži pirmo uzlabojumu var panākt ar mēbeļu pārkārtošanu, labāku apgaismojumu un brīvu pārvietošanās joslu.
Riteņkrēsla lietotājam svarīgs ir pietiekams apgriešanās laukums, sasniedzamas darba virsmas un ērti atveramas durvis. Cilvēkam ar redzes traucējumiem palīdz kontrastējošas malas, vienmērīgs apgaismojums un nemainīgs priekšmetu izvietojums. Dzirdes traucējumu gadījumā dūmu detektoram un durvju zvanam var būt vajadzīgs gaismas vai vibrācijas signāls.
Vannasistaba un virtuve
Vannasistabā pārbaudiet grīdas saķeri, atbalsta rokturus, dušas vai vannas malu, sēdēšanas iespēju un ūdens temperatūras regulēšanu. Ikdienas priekšmetiem jāatrodas sasniedzamā augstumā. Ja cilvēkam vajadzīga asistenta palīdzība, telpai jānodrošina droša vieta abiem.
Virtuvē izvērtējiet piekļuvi izlietnei, plītij, ledusskapim un biežāk lietotajiem traukiem. Smagus priekšmetus glabājiet stabilā, viegli sasniedzamā vietā. Plīts drošību uzlabo skaidri vadības elementi un automātiskas izslēgšanās funkcija. Darba virsmas augstumu un vietu zem tās var pielāgot sēdus darbam.
Siltums, ventilācija un mitrums
Telpās vēlama vienmērīga temperatūra, īpaši cilvēkiem, kuri daudz laika pavada mājās vai kuriem ir grūtāk regulēt ķermeņa temperatūru. Pārbaudiet logu un durvju blīvējumu, radiatoru darbību un aukstākās zonas. Termometrs vairākās telpās palīdz pamanīt atšķirības.
Ventilācija nodrošina svaigu gaisu un palīdz kontrolēt mitrumu. Vēdināšanu plānojiet tā, lai telpa ātri atjaunotu gaisu un saglabātu komfortablu temperatūru. Mitruma plankumus, kondensātu un pelējuma pazīmes dokumentējiet un savlaicīgi pārrunājiet ar apsaimniekotāju. Aprakstiet vietu, apjomu un atkārtošanās biežumu.
Kā sagatavot pielāgošanas plānu
Sadaliet vajadzības trīs grupās: tūlītēji drošības uzlabojumi, tuvāko mēnešu pielāgojumi un ilgāka termiņa pārbūve. Pie katras vajadzības pierakstiet, kuru ikdienas darbību tā uzlabos. Piemēram, atbalsta rokturis palīdz droši piecelties, bet sliekšņa izlīdzināšana nodrošina patstāvīgu izeju no mājokļa.
Latvijā atbalsta iespējas atšķiras starp pašvaldībām. Sazinieties ar deklarētās dzīvesvietas sociālo dienestu un noskaidrojiet, kādi dokumenti, funkcionālā speciālista atzinums vai izmaksu aprēķins nepieciešams. Noder arī praktisks piemērs par Valmieras novada mājokļa pielāgošanas pabalstu, kas parāda, kā pašvaldības atbalsts var būt organizēts.
Sarunai sagatavojiet fotoattēlus, mērījumus un prioritāšu sarakstu. Ja pielāgojums skar kopīpašumu vai ēkas konstrukcijas, savlaicīgi iesaistiet apsaimniekotāju un noskaidrojiet saskaņošanas kārtību.
Īsa mājokļa pašpārbaude
Reizi sezonā pārskatiet piecus jautājumus: vai ieeja ir droša, vai ikdienas maršruti ir brīvi, vai vannasistaba nodrošina stabilu atbalstu, vai telpās ir vienmērīgs siltums un vai ventilācija kontrolē mitrumu. Pievienojiet sesto jautājumu par saziņu: vai ārkārtas signāli un palīdzības izsaukšana ir pieejami konkrētajam cilvēkam.
Veselīgs mājoklis veidojas pakāpeniski. Precīza pārbaude palīdz sākt ar risinājumu, kas dod lielāko ieguvumu drošībai, patstāvībai un veselībai. Dokumentētas vajadzības arī padara sarunu ar pašvaldību un apsaimniekotāju konkrētāku.
Kritienu risku mazina mazi uzlabojumi
Kritienu profilakse sākas ar stabiliem balstiem un paredzamu vidi. Nostipriniet paklāju malas, pārvietojiet vadus ārpus staigāšanas ceļa un novietojiet biežāk lietotos priekšmetus ērtā augstumā. Pie gultas, kāpnēm un vannasistabā nodrošiniet pietiekamu apgaismojumu. Nakts gaisma palīdz droši sasniegt labierīcības.
Apaviem mājās jābūt stabiliem un piemērotiem grīdas segumam. Ja cilvēks izmanto spieķi, staigāšanas rāmi vai riteņkrēslu, regulāri pārbaudiet tā tehnisko stāvokli. Bremzēm, rokturiem un riteņiem jādarbojas paredzami. Fizioterapeits vai ergoterapeits var novērtēt pārvietošanos konkrētajā vidē un ieteikt drošākus paņēmienus.
Pēc veselības stāvokļa izmaiņām mājokli pārbaudiet atkārtoti. Risinājums, kas bija piemērots iepriekš, var prasīt pielāgošanu jaunām vajadzībām. Regulāra pārskatīšana ļauj reaģēt laikus.
Ārkārtas situāciju plāns
Pieejams mājoklis ietver arī skaidru rīcību ugunsgrēka, elektrības pārtraukuma vai veselības krīzes laikā. Pie izejas turiet brīvu maršrutu. Telefona tuvumā saglabājiet svarīgākos kontaktus, bet rezerves uzlādes risinājumu novietojiet sasniedzamā vietā.
Ja cilvēks izmanto elektrisku riteņkrēslu, elpošanas ierīci vai citu elektrisku palīglīdzekli, sagatavojiet rīcību strāvas pārtraukumam. Pārrunājiet to ar ierīces piegādātāju un atbalsta personām. Dūmu un citiem brīdinājuma signāliem jābūt uztveramiem atbilstoši cilvēka redzei un dzirdei.
Daudzdzīvokļu mājā vienojieties ar uzticamu kaimiņu vai apsaimniekotāju par saziņu ārkārtas gadījumā. Plānu pārskatiet vismaz reizi gadā un pēc dzīvesvietas vai veselības stāvokļa maiņas.
