Piemērots mājoklis palīdz cilvēkam drošāk pārvietoties, rūpēties par sevi un saglabāt ikdienas patstāvību. Valmieras novada pašvaldība paredz mājokļa pielāgošanas pabalstu cilvēkiem ar I vai II grupas invaliditāti, kuriem ir redzes, dzirdes vai kustību funkcionālie traucējumi. Pabalsts saistīts arī ar mājsaimniecības ienākumu situāciju: nepieciešams trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.
Kārtība noteikta Valmieras novada noteikumos par pabalstiem un sociālajām garantijām. Pieteikšanās procesā svarīgi savienot trīs jautājumus: cilvēka funkcionālo vajadzību, tiesības lietot konkrēto mājokli un pašvaldības noteikto izdevumu saskaņošanas kārtību.
Kas var pieteikties
Pabalsts paredzēts cilvēkam ar I vai II grupas invaliditāti un redzes, dzirdes vai kustību funkcionāliem traucējumiem. Pašvaldības pārvalde pārbauda arī to, vai mājsaimniecībai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.
Pirms pieteikuma iesniegšanas jāpārbauda statusa derīguma termiņš. Ja ienākumu deklarācija jāatjauno, to vēlams izdarīt savlaicīgi. Sociālais dienests var izskaidrot, kādi ienākumu un īpašuma dokumenti vajadzīgi un kādā termiņā tiek pieņemts lēmums par mājsaimniecības statusu.
Funkcionālo traucējumu aprakstam jābūt saistītam ar konkrētu ikdienas darbību. Piemēram, kustību traucējumu gadījumā šķērslis var būt slieksnis, vannas mala, šaura eja vai droša atbalsta trūkums. Redzes traucējumu gadījumā nozīme var būt apgaismojumam, kontrastam un orientēšanās risinājumiem. Dzirdes traucējumu gadījumā būtiski var būt vizuāli vai vibrējoši brīdinājumi.
Mājokļa lietošanas tiesības
Pieteikumā jānorāda vēlamais pielāgojums un konts pabalsta pārskaitīšanai. Ja cilvēks dzīvo citai personai piederošā mājoklī, noteikumi paredz dzīvojamās platības īres līguma kopiju. Īres attiecībām jābūt sakārtotām atbilstoši pašvaldības prasībām, tādēļ pirms projekta plānošanas jānoskaidro, vai vajadzīga īpašnieka rakstiska piekrišana un citi dokumenti.
Īpašnieka piekrišana ir īpaši svarīga, ja paredzēta būvniecība, sienu vai durvju pārbūve, pacēlājs, sanitārās telpas pārveide vai kopīpašuma daļu izmantošana. Daudzdzīvokļu mājā var būt vajadzīgs arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Sociālais dienests var palīdzēt saprast pabalsta procedūru, bet būvniecības prasības jāprecizē pie attiecīgajiem pašvaldības speciālistiem.
Pielāgojumu sāk ar cilvēka ikdienu
Labs risinājums sākas ar darbību, kuru cilvēks vēlas veikt drošāk vai patstāvīgāk. Tāpēc pieteikumā vēlams aprakstīt ne tikai tehnisko objektu, bet arī sasniedzamo rezultātu. Formulējums “droši ieiet dušā un izkļūt no tās” sniedz vairāk informācijas nekā vienkārša norāde “pārbūvēt vannasistabu”.
Pirms izmaksu piedāvājumu saņemšanas noder ergoterapeita vai cita atbilstoša speciālista izvērtējums. Speciālists var palīdzēt izvēlēties risinājumu, kas atbilst cilvēka kustībām, spēkam, redzei, dzirdei un aprūpes situācijai. Vērtīgi ņemt vērā arī paredzamās vajadzību izmaiņas, lai pielāgojums kalpotu ilgāk.
Praktiskā izvērtējumā pārbaudiet:
- ceļu no ielas vai autostāvvietas līdz mājokļa durvīm;
- ieejas sliekšņus, kāpnes un durvju platumu;
- pārvietošanos starp svarīgākajām telpām;
- tualetes, dušas un virtuves lietošanu;
- apgaismojumu, kontrastu un orientēšanās norādes;
- durvju zvana, dūmu detektora un citu brīdinājumu uztveršanu;
- vietu palīglīdzekļu lietošanai un glabāšanai.
Pieteikšanās secība
Pirms darbu sākšanas sazinieties ar Valmieras novada Sociālo dienestu. Pašvaldībai jāapstiprina atbalsta piešķiršana un attiecināmās izmaksas. Patstāvīgi sākts remonts pirms lēmuma var radīt risku, ka daļu izdevumu nevarēs segt no pabalsta.
Droša secība ir šāda:
1. pārbaudīt invaliditātes grupu un mājsaimniecības statusu; 2. aprakstīt ikdienas šķērsli un vajadzīgo rezultātu; 3. sakārtot īpašuma, īres un īpašnieka piekrišanas dokumentus; 4. saņemt speciālista izvērtējumu, ja tas vajadzīgs; 5. noskaidrot pašvaldības prasības cenu piedāvājumiem; 6. iesniegt pieteikumu un sagaidīt rakstisku lēmumu; 7. darbus sākt saskaņotajā apjomā un termiņā; 8. saglabāt līgumus, rēķinus, čekus un darbu pieņemšanas dokumentus.
Lēmumā pārbaudiet pabalsta apmēru, apstiprināto risinājumu, izmaksas veidu, darbu pabeigšanas termiņu un atskaites dokumentus. Ja faktiskā situācija būvdarbu laikā mainās, izmaiņas pirms īstenošanas jāsaskaņo ar pašvaldību.
Pēc darbu pabeigšanas
Pielāgojuma kvalitāti vērtē pēc tā, vai cilvēks sasniedz iecerēto ikdienas rezultātu. Pēc darbu pabeigšanas jāpārbauda drošība, lietošanas ērtums un nepieciešamā apkope. Pacēlājam, automātiskām durvīm vai citai iekārtai jāsaņem lietošanas instrukcija, garantijas informācija un servisa kontakti.
Ja risinājums ietver margas, sanitāro aprīkojumu vai kontrasta marķējumu, cilvēkam pašam jāizmēģina tā lietošana. Neliela augstuma vai novietojuma korekcija var būtiski ietekmēt drošību. Vērtīgi lūgt speciālistam atkārtoti izvērtēt rezultātu.
Kā sagatavot izmaksu plānu
Izmaksu plānā vēlams atdalīt projektēšanu, materiālus, darbu, piegādi, montāžu un aprīkojumu. Šāds sadalījums palīdz pašvaldībai pārbaudīt pabalsta izlietojumu un cilvēkam salīdzināt vairākus piedāvājumus. Piedāvājumos jābūt vienādam darbu apjomam, citādi zemākā kopsumma var slēpt neiekļautu būtisku pozīciju.
Jāparedz arī izmaksas pēc uzstādīšanas. Mehāniskai vai elektriskai iekārtai vajadzīga apkope, bet virsmas un marķējumi ar laiku nolietojas. Jautājiet, kam piederēs uzstādītā iekārta, kurš organizēs garantijas remontu un kā rīkoties, ja cilvēks maina dzīvesvietu.
Ja pašvaldības piešķirtais pabalsts sedz tikai daļu izmaksu, pirms līguma parakstīšanas jābūt skaidram pārējā finansējuma avotam. Sociālais dienests var izskaidrot, vai konkrētajā situācijā iespējams savienot vairākus atbalsta veidus. Katram finansējuma avotam jāievēro tā noteikumi, un vienus izdevumus uzrāda tikai vienu reizi.
Dažādiem traucējumiem vajadzīgi dažādi risinājumi
Kustību traucējumu gadījumā bieži vajadzīga bezpakāpju ieeja, durvju paplašināšana, atbalsta rokturi vai pieejama sanitārā telpa. Risinājumam jāatbilst konkrētā cilvēka pārvietošanās veidam, riteņkrēsla izmēram un iespējai droši mainīt ķermeņa pozīciju.
Redzes traucējumu gadījumā var palīdzēt vienmērīgs apgaismojums, kontrastējošas malas, taktili apzīmējumi un pārskatāms mēbeļu izvietojums. Spilgts apgaismojums pats par sevi var radīt atspīdumu, tāpēc risinājumu izmēģina kopā ar cilvēku dažādos diennakts laikos.
Dzirdes traucējumu gadījumā skaņas signālus var papildināt ar gaismas vai vibrācijas brīdinājumiem. Durvju zvans, dūmu detektors un citas drošības ierīces jāaplūko kā viena sistēma. Cilvēkam jāspēj uztvert signālu guļamistabā, vannasistabā un citās ikdienā lietotās telpās.
Pielāgošana var būt veiksmīga arī ar nelielām izmaiņām, ja tās precīzi risina vajadzīgo darbību. Speciālista uzdevums ir atrast samērīgu risinājumu, kas sniedz drošību un patstāvību, vienlaikus iekļaujoties mājokļa iespējās un pieejamajā finansējumā.
Valmieras atbalsta modelis īpaši palīdz mājsaimniecībām, kurām pielāgošanas izmaksas būtu grūti segt pašām. Tas papildina citās pašvaldībās pieejamos risinājumus; salīdzināšanai var izlasīt arī rakstu par Rīgas mājokļa pielāgošanas atbalstu. Katrā pašvaldībā atšķiras saņēmēju loks, summas un dokumenti, tāpēc lēmumu vienmēr balsta aktuālajos vietējos noteikumos.
