Cilvēks, kurš ikdienā bez atlīdzības rūpējas par tuvinieku ar invaliditāti vai funkcionēšanas traucējumiem, bieži vien vienlaikus kļūst par aprūpes organizētāju, informācijas meklētāju un emocionālo balstu. Praktiskas zināšanas šajā darbā palīdz taupīt spēku, rīkoties drošāk un pieņemt pārdomātākus lēmumus.
Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) rudenī piedāvā trīs bezmaksas mācību grupas projektā RAITI. Tās paredzētas neformālajiem aprūpētājiem — ģimenes locekļiem, draugiem un citiem tuviem cilvēkiem, kuri ikdienā palīdz cilvēkam ar funkcionēšanas traucējumiem. Pieejami trīs moduļi: “Tiesības un pienākumi”, “Sadzīve, vide un ergonomika” un “Saskarsme”.
Trīs moduļi dažādām ikdienas vajadzībām
Modulis “Tiesības un pienākumi” norisināsies no 28. septembra līdz 1. oktobrim. Tas visvairāk noder situācijās, kad ģimenei jāorientējas atbildības sadalījumā, pakalpojumu saņemšanā un aprūpes organizēšanā. Pirms pieteikšanās vērts pierakstīt konkrētus jautājumus: kurš pieņem lēmumus, kā saskaņot ģimenes un pakalpojumu sniedzēju rīcību un kā dokumentēt būtisko informāciju.
Modulis “Sadzīve, vide un ergonomika” notiks no 19. līdz 22. oktobrim. Tā centrā ir drošāka un ērtāka ikdiena. Aprūpētājam īpaši svarīgi ir saprast, kā iekārtot telpu, plānot pārvietošanos un veikt atkārtotas darbības ar mazāku fizisko slodzi. Pareizi izvēlēti paņēmieni palīdz saudzēt gan aprūpētāja muguru un locītavas, gan aprūpējamā cilvēka drošību un pašnoteikšanos.
Modulis “Saskarsme” paredzēts no 26. līdz 29. oktobrim. Tas var palīdzēt ģimenēm, kurās sarunas par palīdzību, nogurumu, robežām vai cilvēka izvēlēm kļuvušas sarežģītas. Cieņpilna saziņa stiprina sadarbību un ļauj cilvēkam pēc iespējas vairāk piedalīties lēmumos par savu ikdienu.
Kā izvēlēties vienu moduli
Izvēli var sākt ar vienkāršu jautājumu: kura situācija šobrīd patērē visvairāk laika vai spēka? Ja grūtības saistītas ar pakalpojumu, pienākumu un lēmumu kārtību, piemērotāks būs tiesību modulis. Ja ikdienas slodzi rada pārvietošana, telpas iekārtojums vai atkārtotas fiziskas darbības, priekšroka dodama ergonomikai. Ja spriedze veidojas sarunās un sadarbībā, lielāko ieguvumu var dot saskarsmes modulis.
Šāda pieeja palīdz izvēlēties mācības pēc reālas vajadzības. Katram modulim veido atsevišķu grupu, tādēļ pieteikumā būtiski precīzi norādīt izvēlēto programmu. Vietu skaits ir ierobežots, un savlaicīga pieteikšanās palielina iespēju piedalīties vēlamajā laikā.
SIVA rudens grupas turpina darbu, ko nodrošina praktisko mācību centrs neformālajiem aprūpētājiem. Mācību vide dod iespēju zināšanas sasaistīt ar situācijām, kuras ģimenes sastop mājās.
Sagatavošanās pirms mācībām
Noderīgi ir vienas nedēļas laikā pierakstīt trīs līdz piecas situācijas, kurās aprūpe prasa īpaši daudz spēka, rada nedrošību vai atkārtojas. Pierakstā pietiek ar īsu aprakstu: kas notika, ko darīja aprūpētājs, kā reaģēja aprūpējamais cilvēks un kādu rezultātu ģimene vēlētos sasniegt.
Uz mācībām var paņemt arī telpas plānu, ikdienas grafiku vai izmantoto palīglīdzekļu sarakstu, ja tas saistīts ar izvēlēto moduli. Sensitīvu veselības informāciju iespējams formulēt vispārīgi. Galvenais ir skaidri aprakstīt darbību un vajadzīgo uzlabojumu.
Vērts iepriekš pārrunāt ar aprūpējamo cilvēku, kuras pārmaiņas viņam būtu svarīgas. Aprūpes kvalitāti raksturo ne vien drošība, bet arī cilvēka iespēja saglabāt ieradumus, izvēles un līdzdalību. Piemēram, telpas pārkārtošana var palīdzēt pašam aizsniegt vajadzīgās lietas, bet jauns saziņas paņēmiens var dot vairāk laika atbildes formulēšanai.
Kā zināšanas pārvērst ikdienas uzlabojumā
Pēc mācībām vislabāk izvēlēties vienu nelielu pārmaiņu, ko ģimene var izmēģināt tuvākajā nedēļā. Ergonomikas modulī tas var būt drošāks priekšmetu novietojums vai pārdomāta darbību secība. Saskarsmes modulī — regulārs laiks mierīgai sarunai. Tiesību modulī — vienuviet sakārtots dokumentu un kontaktpersonu saraksts.
Izmaiņu vērts vērtēt pēc konkrēta rezultāta: vai darbība aizņem mazāk laika, rada mazāku fizisko slodzi, dod cilvēkam vairāk patstāvības vai mazina pārpratumus. Ja ieguvums ir redzams, jauno paņēmienu var nostiprināt ikdienā. Ja rezultāts atšķiras no cerētā, situāciju var vēlreiz pārrunāt ar speciālistu un pielāgot.
Aprūpētāja pašsajūta ir būtiska kopējā aprūpes procesa daļa. Regulārs nogurums, sāpes un grūtības atgūt spēkus norāda uz vajadzību pārskatīt pienākumu sadalījumu un pieejamo atbalstu. Mācības var palīdzēt precīzāk nosaukt vajadzību un sagatavoties sarunai ar ģimeni, sociālo dienestu vai pakalpojuma sniedzēju.
Saruna ar pārējiem ģimenes locekļiem
Mācībās iegūtais kļūst vieglāk izmantojams, ja par to zina arī citi aprūpē iesaistītie. Pēc nodarbībām var sarīkot īsu ģimenes sarunu un izskaidrot vienu jauno paņēmienu, tā mērķi un izmēģinājuma laiku. Vienota rīcība mazina pretrunīgas prasības un palīdz aprūpējamam cilvēkam saprast paredzamo darbību secību.
Sarunā svarīgi sadalīt konkrētus uzdevumus. Viens cilvēks var sakārtot dokumentus, cits pielāgot telpu, bet vēl kāds ieplānot regulāru atelpas laiku galvenajam aprūpētājam. Arī neliels pienākumu pārdalījums var dot jūtamu atvieglojumu.
Ja ģimenē viedokļi atšķiras, kopīgs atskaites punkts ir aprūpējamā cilvēka drošība, izvēles un dzīves kvalitāte. Mācību materiāli palīdz sarunai piešķirt skaidru struktūru un koncentrēties uz pārbaudāmiem risinājumiem.
Praktiskais pieteikšanās saraksts
Pirms anketas aizpildīšanas pārbaudiet izvēlētā moduļa datumus, iespēju tajās piedalīties un aprūpes aizvietošanu mācību laikā. Pieteikumā norādiet tieši to moduli, kas atbilst svarīgākajai ikdienas vajadzībai. Saglabājiet iesniegšanas apstiprinājumu un sekojiet saziņai par grupas komplektēšanu.
Bezmaksas mācības dod iespēju aprūpētājam papildināt praktiskas prasmes un ieraudzīt savu ikdienas darbu plašākā atbalsta sistēmā. Vislielāko vērtību tās sniedz tad, ja izvēlētais modulis atbild uz konkrētu ģimenes jautājumu un pēc mācībām seko viens pārbaudāms uzlabojums mājās.
Pēc dažām nedēļām ģimene var kopīgi novērtēt pārmaiņu. Īsa piezīme par ieguvumu, grūtībām un nākamo soli palīdz saglabāt labos paņēmienus. Šo pieredzi iespējams izmantot arī nākamajā sarunā ar sociālo darbinieku vai rehabilitācijas speciālistu, jo konkrēts piemērs ļauj precīzāk vienoties par vajadzīgo atbalstu.
