Rīgā 3. novembrī darbu sākusi pirmā pašvaldības finansētā atbalsta grupa pilngadīgiem vīriešiem, kuri piedzīvojuši vardarbību. Deviņi dalībnieki divpadsmit klātienes nodarbībās saņems profesionālu psiholoģisku un emocionālu atbalstu. Nodarbības notiks reizi nedēļā un ilgs divas līdz divarpus stundas.
Grupas formāts dod iespēju drošā un konfidenciālā vidē runāt par piedzīvoto, atpazīt vardarbības sekas un apgūt paņēmienus ikdienas stabilitātes stiprināšanai. Dalībniekiem, kuri audzina bērnus, vajadzības gadījumā pieejama bērnu pieskatīšana. Šis risinājums palīdz piedalīties arī vecākiem, kuriem nodarbību laikā vajadzīga praktiska palīdzība.
Kāpēc grupas formāts ir nozīmīgs
Vardarbības pieredze var ietekmēt drošības sajūtu, miegu, attiecības, spēju koncentrēties un uzticēties citiem. Profesionāli vadīta grupa palīdz cilvēkam saprast savas reakcijas un redzēt, ka palīdzības meklēšana ir aktīvs solis uz drošāku ikdienu.
Grupa apvieno speciālista vadību ar citu dalībnieku pieredzi. Katrs cilvēks pats nosaka, cik daudz ir gatavs stāstīt. Konfidencialitātes noteikumi veido vidi, kurā iespējams pakāpeniski runāt par sarežģītiem notikumiem un vienlaikus saglabāt personiskās robežas.
Divpadsmit nodarbību cikls dod laiku nostiprināt jaunas prasmes. Vienā tikšanās reizē var pievērsties emociju atpazīšanai, citā — robežām, drošības plānam, saziņai vai atbalsta tīklam. Regulārais ritms palīdz pārnest nodarbībā apgūto uz ikdienas situācijām.
Atbalsts vīriešiem kļūst redzamāks
Vīriešiem vardarbības pieredzi mēdz būt grūti nosaukt vārdā. Sabiedrībā izplatītie priekšstati par spēku un pašpietiekamību var kavēt sarunu ar tuvinieku vai speciālistu. Pašvaldības finansēta grupa skaidri parāda, ka profesionāls atbalsts paredzēts ikvienam cietušajam neatkarīgi no dzimuma.
Grupas dalībnieku skaits — deviņi cilvēki — ļauj vadītājiem pievērst uzmanību katram dalībniekam un vienlaikus uzturēt savstarpēju pieredzes apmaiņu. Klātienes formāts palīdz veidot uzticēšanos un pamanīt arī neverbālus signālus, kas sarunā var būt svarīgi.
Bērnu pieskatīšana mazina praktisku šķērsli
Vecākam palīdzības saņemšanu bieži ietekmē bērna aprūpes organizēšana. Rīgas grupā paredzētā bērnu pieskatīšana ļauj dalībniekam koncentrēties uz nodarbību un vienlaikus zināt, ka bērns atrodas piemērotā vidē.
Šāds papildinājums ir daļa no cilvēkcentrēta pakalpojuma. Atbalsta pieejamību veido ne tikai speciālista zināšanas un telpas, bet arī norises laiks, transports, informācijas saprotamība un ģimenes ikdienas pienākumi. Jo vairāk šo apstākļu pakalpojums ņem vērā, jo reālāka kļūst cilvēka iespēja iesaistīties visā ciklā.
Valsts apmaksātā sociālā rehabilitācija
Atbalsta grupa Rīgā papildina plašāku palīdzības sistēmu. Latvijā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām pieejami valsts apmaksāti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. Tie var ietvert speciālistu konsultācijas un citus atbalsta veidus atbilstoši cilvēka situācijai.
Pieteikšanās ceļu un piemērotāko pakalpojumu var palīdzēt noskaidrot pašvaldības sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs. Sarunā svarīgi pateikt, kāds atbalsts vajadzīgs šobrīd: droša uzturēšanās vieta, psiholoģiska palīdzība, sociālā darbinieka konsultācija, juridiska informācija vai palīdzība bērniem.
Ja cilvēkam ir invaliditāte vai kustību ierobežojumi, jau pirmajā sarunā ieteicams noskaidrot telpu fizisko piekļūstamību, pieejamo transportu, saziņas formātu un iespēju piedalīties ar atbalsta personu. Konkrēti jautājumi palīdz piemeklēt risinājumu, kas atbilst cilvēka vajadzībām.
Kā sagatavoties pirmajai sarunai
Palīdzības meklēšanai var sagatavot īsu piezīmju lapu. Tajā ieraksta drošu tālruņa numuru vai e-pastu, laiku, kad ar cilvēku drīkst sazināties, un galveno vajadzību. Ja vardarbības veicējam ir piekļuve ierīcei vai kontiem, saziņai jāizvēlas drošs kanāls.
Pirmajā sarunā var jautāt:
- kāds atbalsts pieejams tuvākajā laikā;
- kā tiek sargāta konfidencialitāte;
- cik ilgs ir pakalpojums un kur tas notiek;
- kādi piekļūstamības risinājumi pieejami;
- vai iespējama bērnu pieskatīšana;
- ko darīt, ja situācija kļūst steidzama.
Speciālistam var pastāstīt tik daudz, cik cilvēks tajā brīdī spēj. Svarīgākais ir nosaukt aktuālo drošības vajadzību un vienoties par nākamo soli.
Drošības plāns ikdienai
Drošības plāns ir konkrētu darbību kopums, ko cilvēks sagatavo iespējamai krīzes situācijai. Tajā var iekļaut uzticamas personas kontaktu, vietu, kur īslaicīgi doties, nepieciešamo dokumentu un medikamentu sarakstu, kā arī transporta iespējas.
Cilvēkam ar kustību traucējumiem plānā īpaši svarīga ir piekļūstama pārvietošanās. Jāizvērtē, kurš var palīdzēt ar tehnisko palīglīdzekli, kā nokļūt drošā vietā un vai tajā ir piemērota ieeja, sanitārā telpa un guļvieta. Šos jautājumus var pārrunāt ar sociālo darbinieku.
Tuvinieka atbalsts
Tuvinieks var palīdzēt uzklausot, cienot cilvēka izvēles un piedāvājot konkrētu praktisku palīdzību. Noderīgs piedāvājums ir kopā piezvanīt sociālajam dienestam, pieskatīt bērnu, aizvest uz konsultāciju vai palīdzēt pierakstīt saņemto informāciju.
Sarunā ieteicams koncentrēties uz cilvēka drošību un vajadzībām. Atbalstošas frāzes apliecina, ka piedzīvotais ir nopietns un ka palīdzība ir pieejama. Lēmumus par nākamajiem soļiem pieņem pats cilvēks, sadarbojoties ar speciālistiem.
Rīgas jaunā grupa paplašina profesionāla atbalsta iespējas un vienlaikus veicina atklātāku sarunu par vardarbībā cietušu vīriešu pieredzi. Regulāras nodarbības, konfidencialitāte un praktisks atbalsts vecākiem veido pamatu ceļam uz drošāku ikdienu.
Atbalsta turpinājums pēc grupas
Divpadsmit nodarbību cikla noslēgumā dalībniekam noder individuāls turpmākā atbalsta plāns. Tajā var iekļaut speciālista konsultācijas, sociālā darbinieka palīdzību, juridisku informāciju, veselības aprūpi un uzticamu cilvēku loku. Plānā vēlams norādīt arī pazīmes, kas signalizē par pieaugošu spriedzi, un konkrētu rīcību šādā situācijā.
Grupā apgūtās prasmes nostiprina ikdienas darbībās. Cilvēks var trenēt robežu nosaukšanu, drošu saziņu, emociju regulēšanu un palīdzības lūgšanu. Nelieli, regulāri soļi palīdz atgūt kontroli pār savu laiku un lēmumiem.
Ja dalībniekam vajadzīgs cits pakalpojums, grupas vadītājs vai sociālais darbinieks var palīdzēt atrast piemērotu turpinājumu. Svarīgi vienoties, kurš sazināsies ar nākamo speciālistu un kā tiks nodota cilvēkam nepieciešamā informācija, saglabājot konfidencialitāti.
Pieejama informācija stiprina iespēju rīkoties
Informācijai par palīdzību jābūt viegli atrodamai un saprotamai. Pakalpojuma aprakstā vajadzīgs saņēmēju loks, pieteikšanās veids, norises vieta, izmaksas, piekļūstamības risinājumi un konfidencialitātes kārtība. Vairāki saziņas kanāli dod cilvēkam iespēju izvēlēties drošāko.
Arī speciālistiem, kuri ikdienā satiek vardarbībā cietušu cilvēku, vajadzīgs aktuāls kontaktu saraksts. Ģimenes ārsts, rehabilitācijas speciālists, pedagogs vai asistents var pamanīt vajadzību un cieņpilni piedāvāt informāciju. Skaidrs nākamais solis bieži palīdz cilvēkam uzsākt palīdzības saņemšanu.
