Singapūrā četrām kopienas organizācijām paredzēts nodot 1000 MI brilles cilvēkiem ar invaliditāti. Līdzās ierīcēm piešķirti 30 000 ASV dolāru bezmaksas apmācību programmas izveidei cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Šis modelis uzsver būtisku principu: piekļūstamības tehnoloģija dod lielāko ieguvumu, ja cilvēks saņem arī apmācību, drošas lietošanas vadlīnijas un palīdzību pēc ierīces saņemšanas.
Programmas paziņojumā minētas Singapūras Redzes invalīdu asociācija, Guide Dogs Singapore, Singapūras Invaliditātes sporta padome un Gardens by the Bay. Partneru loks aptver ikdienas patstāvību, orientēšanos, sportu un kultūras vietu apmeklēšanu.
Ko MI brilles var palīdzēt paveikt
Brillēs iebūvētā kamera, mikrofoni, skaļruņi un balss vadība ļauj veikt uzdevumus, turot rokas brīvas. Cilvēks ar redzes traucējumiem var lūgt ierīcei nolasīt tekstu, atpazīt priekšmetu vai aprakstīt apkārtni. Brilles var izmantot arī zvaniem, ziņām un audio saturam.
Šīs iespējas jāuztver kā atbalsta rīki, kuru precizitāte mainās atkarībā no apgaismojuma, kameras skata, interneta savienojuma un MI atbildes. Apmācībā vajadzīgi konkrēti piemēri, kuros cilvēks iemācās gan izmantot funkciju, gan pārbaudīt saņemto informāciju.
Drošībai kritisku lēmumu — piemēram, ielas šķērsošanu, medikamentu atpazīšanu vai bīstamas vides novērtēšanu — nevajadzētu balstīt tikai vienā automātiskā aprakstā. Praktiska apmācība māca atšķirt ērtības uzdevumu no situācijas, kurā nepieciešams uzticams alternatīvs informācijas avots vai cilvēka palīdzība.
Kāpēc ar ierīces izsniegšanu vien nepietiek
Ja cilvēks saņem tehnoloģiju bez ievadapmācības, viņš var neatrast noderīgākās funkcijas, saskarties ar nesaprotamiem iestatījumiem vai pārtraukt ierīces lietošanu pēc pirmās kļūmes. Singapūras programma finansē bezmaksas mācību saturu, kas aptvers priekšmetu atpazīšanu, teksta lasīšanu un balss komandas.
Apmācību vēlams veidot vairākos posmos. Pirmajā reizē lietotājs apgūst ierīces uzlikšanu, uzlādi, savienošanu ar telefonu un pamata vadību. Nākamajās nodarbībās viņš izmēģina sev svarīgus ikdienas uzdevumus. Pēc dažām nedēļām vajadzīga atkārtota konsultācija, kurā pārrunā pieredzi, kļūdas un jaunus jautājumus.
Dažādiem cilvēkiem vajadzīgi atšķirīgi mācību formāti. Instrukcija var būt pieejama audio, lielā drukā, vienkāršā valodā vai praktiskā individuālā nodarbībā. Cilvēkam ar kustību ierobežojumiem var būt svarīga balss vadība, bet cilvēkam ar dzirdes traucējumiem — vizuāla informācija un iespēja pielāgot audio kanālus.
Privātums attiecas uz lietotāju un apkārtējiem
MI brillēm ir kamera, tāpēc lietotājam jāzina, kad notiek attēla vai video uzņemšana un kā dati tiek apstrādāti. Ražotāja privātuma skaidrojumā aprakstīts balts indikators, kas signalizē par uzņemšanu. Aizsedzot indikatoru, kamera tiek atspējota.
Ar tehnisku indikatoru vien nepietiek. Lietotājam jāzina, kurās vietās filmēšana ir ierobežota, kā lūgt cilvēku piekrišanu un kā rīkoties medicīnas iestādē, ģērbtuvē, skolā vai privātā mājoklī. Organizācijai, kas izsniedz ierīci, vajadzīga saprotama privātuma instrukcija un kontaktpersona jautājumiem.
Jāizskaidro arī lietotnes atļaujas, konta drošība, ierakstu glabāšana un dzēšana. Ja ierīci palīdz iestatīt darbinieks vai tuvinieks, cilvēkam jāsaglabā kontrole pār savu kontu un datiem. Atbalstam jāstiprina patstāvība, nevis jārada nevajadzīga piekļuve privātai informācijai.
Pieci jautājumi Latvijas pilotprojektam
Latvijas biedrība, pašvaldība, skola vai rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs var izmantot Singapūras piemēru, plānojot nelielu izmēģinājumu. Pirms ierīču iegādes jāatbild uz pieciem jautājumiem.
1. **Kādu ikdienas uzdevumu risinām?** Mērķim jābūt konkrētam, piemēram, teksta nolasīšanai, priekšmetu atpazīšanai vai saziņai ar brīvām rokām. 2. **Kas piedalās izvēlē?** Lietotāji ar dažādu pieredzi jāiesaista pirms modeļa un funkciju izvēles. 3. **Kas nodrošinās apmācību?** Budžetā jāparedz speciālista laiks, pieejami mācību materiāli un atkārtotas konsultācijas. 4. **Kā pārvaldīsim riskus?** Vajadzīgas privātuma, datu drošības un MI kļūdu pārbaudes vadlīnijas. 5. **Kā mērīsim ieguvumu?** Jāvērtē, vai cilvēks uzdevumu paveic patstāvīgāk, drošāk vai ātrāk un vai ierīci turpina lietot pēc izmēģinājuma.
Iepirkuma cenai jāpieskaita telefona saderība, interneta pieslēgums, lēcas, remonts, nomaiņa un darbinieku atbalsta laiks. Zemāka ierīces cena var pārvērsties lielākās kopējās izmaksās, ja trūkst servisa vai mācību materiālu latviešu valodā.
Kopienas organizāciju loma
Iepriekšējā Singapūras demonstrācijā piedalījās vairāk nekā 100 neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, organizācijas, izstrādātāji un politikas veidotāji. Kopienas organizācijas palīdz saprast, kuri uzdevumi cilvēkiem patiešām ir svarīgi un kādi šķēršļi parādās ilgākā lietošanā.
Tās var organizēt savstarpēju mācīšanos, apkopot kļūdu piemērus un nodot izstrādātājam ieteikumus. Vienlaikus organizācijai jāspēj saglabāt neatkarīgu vērtējumu un skaidri atšķirt lietotāju pieredzi no ražotāja reklāmas apgalvojumiem.
Kā veidot praktisku mācību programmu
Mācības var sākt ar īsu individuālo vajadzību sarunu. Cilvēks nosauc trīs uzdevumus, kuros vēlas lielāku patstāvību, un treneris tos pārvērš praktiskos vingrinājumos. Vienam svarīgāka būs pasta vēstules nolasīšana, citam — produktu atšķiršana virtuvē, bet vēl kādam — brīvroku zvans ceļā.
Katram vingrinājumam jābūt skaidram sākumam, darbībai un pārbaudei. Piemēram, cilvēks nofotografē iepakojuma tekstu, noklausās MI atbildi un pēc tam pārbauda to ar otru pieejamu avotu. Šādi viņš apgūst ne tikai komandu, bet arī kritisku rezultāta izvērtēšanu.
Mācību materiālā vajadzīga sadaļa par kļūmēm: ko darīt, ja ierīce nesaprot komandu, atbilde ir pretrunīga, kamera neredz vajadzīgo objektu vai pazūd savienojums. Lietotājam jāzina, kā atkārtot pieprasījumu, mainīt apgaismojumu, pietuvoties objektam un pārslēgties uz citu palīdzības veidu.
Noslēgumā treneris un lietotājs vienojas par drošas lietošanas robežām un nākamās konsultācijas laiku. Īsa atgādne telefonā vai audio failā palīdz atkārtot svarīgākās darbības mājās.
Kā novērtēt programmas rezultātu
Izdalīto ierīču skaits raksturo programmas apjomu, bet cilvēka ieguvumu parāda ikdienas uzdevumi. Pirms apmācības un pēc tās var novērtēt, cik patstāvīgi cilvēks izpilda izvēlēto darbību, cik laika tā prasa un cik droši viņš jūtas.
Pēc viena, trim un sešiem mēnešiem noder īsa atkārtota aptauja. Tajā jānoskaidro, kuras funkcijas cilvēks lieto, kuras pametis, kādas kļūmes piedzīvojis un kādu palīdzību saņēmis. Šie dati palīdz uzlabot mācības un pieņemt pamatotu lēmumu par programmas paplašināšanu.
Jāuzskaita arī remonta, nomaiņas un atbalsta pieprasījumi. Ja cilvēki bieži sastopas ar vienu problēmu, risinājums var būt kopīga instrukcija vai programmatūras iestatījuma maiņa. Lietotāju pieredze kļūst par pamatu kvalitātes uzlabošanai.
Organizācijai vēlams publicēt kopsavilkumu bez personu identificējošiem datiem. Tajā var norādīt, kuri uzdevumi izdevušies, kādi riski atklāti un ko mainīs nākamajā posmā. Šāda atklātība palīdz citām Latvijas organizācijām izvairīties no atkārtotām kļūdām.
1000 ierīču skaits pievērš uzmanību programmai, tomēr tās kvalitāti noteiks lietotāju pieredze pēc vairākiem mēnešiem. Vērtīgs rezultāts ir cilvēka spēja izmantot ierīci sev svarīgā uzdevumā, saprast tās robežas un saņemt palīdzību brīdī, kad rodas problēma. Tieši apmācība un ilgtermiņa atbalsts pārvērš tehnoloģijas iespēju praktiskā ieguvumā.
