Pieejama ēka sākas krietni pirms ārdurvīm. Cilvēkam vispirms jānokļūst no sabiedriskā transporta pieturas vai stāvvietas līdz ieejai, jāpārvietojas pa drošu segumu, jāatrod pareizais virziens un vajadzības gadījumā jāizmanto atpūtas vieta. Universālais dizains šo ceļu veido saprotamu, drošu un ērti lietojamu iespējami plašam cilvēku lokam.
AccessibleEU 13. oktobrī plkst. 12.30 pēc Griničas laika rīkos bezmaksas tiešsaistes nodarbību par godalgotu universālā dizaina piemēru ārējā vidē. Latvijā tas būs plkst. 15.30. Nodarbība ietilpst četru semināru sērijā, kas turpināsies līdz 27. oktobrim. Tiešsaistes platformā būs zīmju valodas tulkojums un manuāli veidoti subtitri.
Seminārs dod pašvaldībām, skolām, ārstniecības iestādēm, kultūras vietām un pakalpojumu sniedzējiem iespēju paskatīties uz ārējo vidi kā vienotu maršrutu. Praktisku pārbaudi var veikt arī neliela komanda ar mērlenti, tālruni, piezīmju lapu un dažādu lietotāju iesaisti.
Audita rezultāts palīdz pamatot ikdienas uzturēšanas darbus, iepirkuma prasības un nākamā gada budžetu. Vienota pieraksta forma ļauj salīdzināt vairākas iestādes, noteikt steidzamākās vietas un sekot tam, kā katrs pabeigtais uzlabojums palielina cilvēku patstāvību.
Maršruts sākas vietā, kur ierodas cilvēks
Audita sākumpunktu izvēlas atbilstoši reālajai cilvēku plūsmai. Tā var būt autobusa pietura, dzelzceļa stacija, autostāvvieta, gājēju pāreja vai blakus esošās ielas krustojums. Pārbaudītājs no šīs vietas dodas līdz konkrētam mērķim ēkā, piemēram, reģistratūrai, klientu apkalpošanas zālei vai pasākuma telpai.
Svarīgs ir nepārtraukts ceļš. Atsevišķa uzbrauktuve pie ieejas sniedz pilnu ieguvumu tad, ja līdz tai ved pietiekami plats un līdzens maršruts. Pārbaudē fiksē seguma kvalitāti, apmales, slīpumus, peļķu un apledojuma risku, šķēršļus kustības zonā un vietas, kur riteņkrēsla lietotājam nepieciešams papildu manevrs.
Jāvērtē arī savienojums ar sabiedrisko transportu. Pieturai vajadzīga droša izkāpšanas zona, saprotamas norādes un ceļš līdz gājēju pārejai. Autostāvvietā pieejamai vietai jāatrodas ērti sasniedzamā attālumā, ar pietiekamu sānu telpu un drošu savienojumu ar gājēju maršrutu.
Segums, platums un slīpums ietekmē patstāvību
Ārējās vides segumam jābūt stingram, līdzenam un neslīdošam. Irdena grants, izvirzīti bruģakmeņi un dziļas šuves palielina piepūli cilvēkam riteņkrēslā, ar staigāšanas palīglīdzekli vai bērnu ratiņiem. Nelīdzens segums rada arī paklupšanas risku cilvēkiem ar redzes vai līdzsvara traucējumiem.
Maršruta platumu vērtē kopā ar pagriezieniem, durvīm un satikšanās vietām. Šaurā posmā jābūt iespējai droši samainīties vai izmantot paplašinājumu. Pie soliem, atkritumu tvertnēm, velosipēdu novietnēm un reklāmas stendiem jāsaglabā brīva kustības zona.
Slīpumu pārbauda visā maršrutā, jo pat īss stāvs posms var prasīt ievērojamu spēku. Vietās ar augstuma starpību vajadzīgs piemērots risinājums, drošas malas un margas, ja tās paredzētas konkrētajai situācijai. Audita laikā noder fotogrāfija un precīza vietas atzīme plānā, lai uzlabojumu varētu nodot projektētājam vai apsaimniekotājam.
Norādes un apgaismojums palīdz orientēties
Pieejams maršruts ir viegli saprotams. Cilvēkam jāspēj no ierašanās punkta atrast galveno ieeju, pieejamo ieeju un vajadzīgo pakalpojumu. Norādēm jābūt novietotām paredzamās vietās, salasāmā augstumā un ar labu kontrastu. Simboliem un vārdiem jābūt konsekventiem visā teritorijā.
Apgaismojums palīdz pamanīt seguma izmaiņas, pakāpienus, norādes un šķēršļus. Pārāk tumšas zonas apgrūtina orientēšanos, savukārt spēcīgs atspīdums samazina redzamību. Praktisku pārbaudi vēlams atkārtot dienasgaismā un pēc tumsas iestāšanās, īpaši rudenī un ziemā.
Taktilie elementi un skaidras malas palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem. To izvietojumu vērtē kā daļu no kopējā maršruta. Taktilai norādei jāved uz jēgpilnu mērķi, un kustības zonā jāpaliek brīvai vietai no zariem, stabiem, izkārtnēm un citiem šķēršļiem galvas augstumā.
Atpūtas vietas paplašina maršruta lietojamību
Garākā ceļā vajadzīgas atpūtas vietas ar soliem. Tās ir būtiskas cilvēkiem ar ierobežotu izturību, elpošanas vai sirds veselības traucējumiem, senioriem un cilvēkiem atveseļošanās periodā. Solam noder atzveltne un roku balsti, bet blakus jāparedz brīva vieta riteņkrēslam, netraucējot gājēju plūsmu.
Atpūtas vietu izvietojumu nosaka pēc maršruta garuma, slīpuma un apkārtējās vides. Ēna vasarā, aizvējš un labs apgaismojums vēsajā sezonā uzlabo lietojamību. Pieejama dzeramā ūdens vieta un skaidra informācija par tuvāko labierīcību dod papildu drošību.
Ieeja ir daļa no viena ceļa
Pie ieejas pārbauda durvju priekšā pieejamo manevrēšanas laukumu, slieksni, durvju atvēršanas spēku, rokturi un zvana vai domofona sasniedzamību. Ja galvenā ieeja konkrētu apstākļu dēļ izmanto citu pieejamu maršrutu, norādei uz to jābūt redzamai jau ierašanās punktā.
Automātiskas durvis var būt labs risinājums, ja sensors uztver dažāda auguma un kustības ātruma cilvēkus un durvis paliek atvērtas pietiekami ilgi. Stiklotām durvīm vajadzīgs pamanāms marķējums. Pie ieejas jābūt vietai, kur cilvēks var apstāties, izlasīt informāciju un droši sagaidīt pavadoni vai palīdzību.
Lietotāju iesaiste atklāj praktisko pieredzi
Tehniskie mērījumi jāpapildina ar dažādu cilvēku pieredzi. Auditā var piedalīties cilvēks riteņkrēslā, cilvēks ar balto spieķi, cilvēks ar dzirdes traucējumiem un cilvēks, kuram vajadzīga viegli saprotama informācija. Katrs dalībnieks iziet vienu un to pašu maršrutu un apraksta vietas, kas palīdz vai apgrūtina patstāvīgu pārvietošanos.
Organizācija iepriekš vienojas par skaidru uzdevumu, atlīdzību un piekļūstamu saziņu. Pēc pārbaudes ieteikumus apkopo konkrētās darbībās: kas jālabo, kas par to atbild un līdz kuram datumam darbs jāpabeidz. Atkārtots audits parāda uzlabojumu ietekmi.
Īsa audita lapa Latvijas iestādei
Vienas stundas pārbaudei var izmantot septiņus soļus:
1. Izvēlēties ierašanās punktu un galamērķi ēkā. 2. Iziet visu maršrutu un atzīmēt katru pārtraukumu. 3. Izmērīt būtiskos platumus, slīpumus un augstuma starpības. 4. Pārbaudīt norādes, kontrastu un apgaismojumu. 5. Novērtēt atpūtas vietas un brīvo kustības zonu. 6. Pārbaudīt ieejas lietošanu dažādiem cilvēkiem. 7. Sagatavot prioritāšu sarakstu ar atbildīgajiem un termiņiem.
Vispirms risina šķēršļus, kas ietekmē drošību vai pilnībā pārtrauc maršrutu. Nākamajā kārtā uzlabo orientēšanos, ērtumu un informāciju. Nelieli darbi, piemēram, šķēršļu pārvietošana, kontrastējošs marķējums vai skaidrāka norāde, var dot ātru ieguvumu, kamēr lielākiem pārbūves darbiem top projekts un budžets.
AccessibleEU semināru sērija par universālo dizainu sniedz iespēju 13. oktobra nodarbībā iepazīt praktisku ārējās vides piemēru. Plašāku pamatu audita plānošanai piedāvā arī AccessibleEU mācības par būvētās vides piekļūstamību, kur aplūkots universālais dizains, standarti, iepirkums un lietotāju iesaiste.
