No 27. līdz 29. oktobrim SPA Hotel Ezeri Siguldā notiks Atbalsta skola “Viens atbalsta plāns – daudz lomu”. Trīs dienu mācības paredzētas veselības un sociālās jomas profesionāļiem, aprūpes darbiniekiem un pacientu tuviniekiem. Programmas centrā ir ikdienā lietojamas prasmes: savstarpēja saziņa, sadarbība, konfliktu risināšana, dzīves noslēguma plānošana un emocionālā noturība.
Paliatīvajā aprūpē vienam cilvēkam palīdz vairāki iesaistītie. Ārstniecības personāls rūpējas par veselības vajadzībām, sociālie speciālisti palīdz risināt sadzīves un atbalsta jautājumus, bet tuvinieki bieži nodrošina aprūpes nepārtrauktību mājās. Kopīgs plāns palīdz katram saprast savu lomu, savlaicīgi apmainīties ar būtisku informāciju un vienoties par cilvēkam svarīgākajām vajadzībām.
Kam Atbalsta skola paredzēta
Mācībās aicināti piedalīties paliatīvās aprūpes komandās iesaistītie veselības un sociālās jomas profesionāļi, aprūpes darbinieki un pacientu tuvinieki. No vienas organizācijas aicināts pieteikt vienu vai divus pārstāvjus. Šāds dalībnieku loks ļauj vienā mācību vidē sastapties cilvēkiem ar atšķirīgu pieredzi un pienākumiem.
Organizācijai, kura izvēlas savus pārstāvjus, noderīgi apsvērt, kuri kolēģi ikdienā visbiežāk koordinē atbalstu, sazinās ar ģimeni vai risina sarežģītas situācijas. Viņi pēc mācībām var nodot iegūtās atziņas pārējai komandai. Tuviniekiem programma dod iespēju strukturēt savu pieredzi un labāk saprast, kā vienoties ar profesionāļiem par aprūpes mērķiem.
Aktuālā informācija par dalību un pieteikšanos apkopota Labklājības ministrijas paziņojumā par Atbalsta skolu Rīgas reģionā. Pirms pieteikuma iesniegšanas vērts pārbaudīt norādīto kārtību un dalībniekiem paredzēto informāciju.
Trīs dienas vienotas sadarbības veidošanai
Programma aptver vairākas prasmes, kas aprūpes ikdienā savstarpēji papildina cita citu. Skaidra saziņa palīdz komandai vienoties par rīcību un ģimenei saņemt saprotamu informāciju. Sadarbības prasmes ļauj sadalīt pienākumus un laikus pamanīt jautājumus, kuri jārisina kopīgi. Konfliktu risināšana palīdz saglabāt cieņpilnu sarunu situācijās, kad cilvēkiem ir atšķirīgi uzskati vai liels emocionāls sasprindzinājums.
Dzīves noslēguma plānošana prasa īpaši uzmanīgu sarunu. Tās mērķis ir noskaidrot cilvēka vēlmes, prioritātes un atbalsta vajadzības, iesaistot ģimeni un profesionāļus. Savukārt emocionālā noturība palīdz aprūpētājiem un speciālistiem saglabāt darba spējas, atpazīt pārslodzi un savlaicīgi meklēt atbalstu.
Trīs dienu formāts dod laiku ne vien uzklausīt informāciju, bet arī sasaistīt to ar reālām situācijām. Dalībnieki var salīdzināt dažādu lomu pieredzi un pamanīt posmus, kuros informācijas aprite vai pienākumu sadalījums jāpadara skaidrāks.
Ko nozīmē kopīgs atbalsta plāns
Kopīgs atbalsta plāns apkopo cilvēka vajadzības, vienotos mērķus, iesaistīto cilvēku atbildību un turpmāko rīcību. Tas palīdz komandai strādāt saskaņoti un ģimenei saprast, pie kura speciālista vērsties konkrētā jautājumā. Plānam jābūt saprotamam, regulāri pārskatāmam un saistītam ar cilvēka ikdienu.
Praktiski plānā var noteikt, kurš koordinē saziņu, kā ģimene saņem aktuālo informāciju, kā tiek pamanītas izmaiņas vajadzībās un kad komanda atkārtoti pārrunā situāciju. Vienošanās par saziņas kanālu un atbildes laiku mazina neskaidrību. Īss pieraksts pēc būtiskas sarunas palīdz visiem iesaistītajiem saglabāt vienotu izpratni.
Atbalsta plāna centrā ir pats cilvēks. Profesionāļu pienākumi un ģimenes iespējas tiek saskaņotas ar viņa vēlmēm, pašsajūtu un dzīves ritmu. Šāda pieeja palīdz aprūpei kļūt paredzamākai un cieņpilnākai.
Kā sagatavoties dalībai
Pirms mācībām dalībniekam noderīgi pierakstīt divas vai trīs situācijas, kurās sadarbība bijusi sarežģīta. Vērtīgi formulēt konkrētu jautājumu: kurā brīdī informācija aizkavējās, kuras lomas pārklājās vai kādā sarunā bija grūti vienoties par nākamo soli. Konkrēti piemēri palīdz mācību saturu pārvērst praktiskā rīcībā.
Organizācijas pārstāvis var īsi apkopot savas komandas pašreizējo darba kārtību. Kas koordinē atbalstu? Kur tiek fiksētas vienošanās? Kā ģimene var sazināties ar komandu? Kad atbalsta plāns tiek pārskatīts? Šie jautājumi palīdz noteikt jomas, kurās mācībās meklēt risinājumus.
Tuvinieks var sagatavot jautājumus par savas lomas robežām, atbalsta iespējām un saziņu ar speciālistiem. Noder arī pārdomāt, kāda informācija ģimenei nepieciešama ikdienas aprūpei un kādā formā to visvieglāk izmantot.
Ko darīt pēc Atbalsta skolas
Pēc mācībām svarīgi izvēlēties dažus īstenojamus uzlabojumus. Komanda var vienoties par regulāru īsu pārrunu, vienotu kontaktpersonu vai skaidrāku atbalsta plāna struktūru. Neliels un precīzs solis bieži dod lielāku ieguvumu nekā plašs nodomu saraksts bez atbildīgā un termiņa.
Dalībnieks var sarīkot īsu pieredzes apmaiņu kolēģiem. Tajā pietiek izcelt trīs atziņas, vienu praktisku paņēmienu un vienu jautājumu, kuru komanda risinās kopīgi. Tuvinieks iegūtās zināšanas var izmantot, lai precīzāk izteiktu vajadzības un sagatavotos sarunām ar aprūpes speciālistiem.
Atbalsta skola ir daļa no projekta “Atbalsts paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai”. Projektā paredzēti psihosociālā atbalsta, atelpas brīža un īslaicīgās aprūpes pilotrisinājumi. Mācības papildina šo darbu, stiprinot cilvēku prasmes sadarboties un veidot saskaņotu palīdzību.
Praktiskais kontrolsaraksts
- pārbaudiet dalības un pieteikšanās informāciju Labklājības ministrijas paziņojumā;
- izvēlieties vienu vai divus organizācijas pārstāvjus, kuri ikdienā koordinē aprūpi;
- pierakstiet konkrētas sadarbības situācijas un jautājumus;
- pēc mācībām vienojieties par vienu uzlabojumu, atbildīgo un ieviešanas termiņu;
- dalieties ar būtiskākajām atziņām savā komandā vai ģimenē.
Siguldas Atbalsta skola piedāvā kopīgu mācību telpu profesionāļiem un tuviniekiem. Tās praktiskais ieguvums būs spēja pārvērst dažādas lomas vienotā atbalsta plānā, kurā cilvēka vajadzības, saziņa un atbildība veido saprotamu veselumu.
Emocionālā noturība ikdienas aprūpē
Paliatīvā aprūpe prasa ilgstošu uzmanību un regulāru saskari ar sarežģītām emocijām. Emocionālā noturība palīdz pamanīt savu slodzi, saglabāt cieņpilnu saziņu un izmantot kolēģu vai profesionālu atbalstu. Komandā par šo tēmu var runāt tikpat konkrēti kā par darba grafiku: kad notiek pārrunas, kurš tās vada un kā cilvēks var lūgt palīdzību.
Tuviniekiem noder vienošanās par atpūtas laiku un pienākumu sadalījumu. Pat īss, iepriekš ieplānots atelpas brīdis palīdz atjaunot spēkus. Profesionāļiem svarīgas ir regulāras komandas sarunas, kurās iespējams pārrunāt grūtās situācijas un mācīties no pieredzes.
Pēc Atbalsta skolas dalībnieki var izveidot vienkāršu komandas labsajūtas pārbaudi. Reizi nedēļā katrs īsi nosauc savu slodzi, aktuālo vajadzību un vienu rīcību, kas palīdz turpināt darbu. Šāda prakse savlaicīgi padara redzamu nepieciešamo atbalstu un stiprina savstarpēju uzticēšanos.
