Rīgā 3. novembrī Spīķeru koncertzālē notiks nacionāla starpprofesionāla konference “Cilvēks. Sadarbība. Paliatīvā aprūpe.” Tā pulcēs veselības un sociālās aprūpes speciālistus, lai runātu par pakalpojumu pieejamību, sadarbību un cilvēka vajadzībām smagas slimības laikā.
Konferences programma pievēršas starpdisciplināram darbam, psihosociālajam un garīgajam atbalstam, iepriekšējai aprūpes plānošanai un tuvinieku pieredzei. Šie jautājumi ģimenei ir ļoti praktiski: kur vērsties, kā saņemt palīdzību mājās, kā sadalīt aprūpes pienākumus un kā sarunā iesaistīt pašu pacientu.
Paliatīvās aprūpes centrā ir cilvēka dzīves kvalitāte
Paliatīvā aprūpe palīdz mazināt sāpes un citus apgrūtinošus simptomus, kā arī sniedz psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu. Tās uzmanības centrā ir pacienta dzīves kvalitāte un ģimenes vajadzības. Aprūpē var piedalīties ārsti, māsas, sociālie darbinieki, psihologi, kapelāni un citi speciālisti.
Komandas darbs ļauj vienlaikus risināt vairākus jautājumus. Ārstniecības speciālisti rūpējas par simptomu kontroli, savukārt sociālā atbalsta daļa palīdz organizēt ikdienu, aprūpi un ģimenei nepieciešamos pakalpojumus. Pacienta vēlmes un iespējas kļūst par kopīgā plāna pamatu.
Konference 3. novembrī akcentēs tieši šo sadarbību. Speciālistu savstarpēja saziņa palīdz ģimenei saņemt skaidrāku informāciju un mazina situācijas, kurās viens un tas pats stāsts jāatkārto vairākās iestādēs.
Mobilā komanda pacienta dzīvesvietā
Latvijā pieejams valsts finansēts paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pacienta dzīvesvietā. Tas apvieno veselības un sociālo komponenti un paredzēts cilvēkiem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe mājās.
Pakalpojuma saņemšanai nepieciešams ārstu konsīlija lēmums. Konsīlijs izvērtē veselības stāvokli un nepieciešamo atbalstu. Tāpēc pirmais praktiskais solis ir saruna ar ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi par konsīlija organizēšanu un dokumentiem.
Mobilās komandas iesaiste ļauj daļu aprūpes saņemt ierastajā vidē. Mājās pacientam bieži ir vieglāk uzturēt ikdienas ritmu un būt kopā ar tuviniekiem. Speciālisti var novērtēt arī pašu dzīvesvietu, aprūpētāja slodzi un nepieciešamos palīglīdzekļus.
Kā sagatavoties sarunai ar ārstējošo ārstu
Ģimenei noder iepriekš apkopot jautājumus un novērojumus. Pierakstos var iekļaut simptomus, to biežumu, izmantotās zāles, miegu, uzturu, pārvietošanos un ikdienas aprūpes grūtības. Šāda informācija palīdz ārstam redzēt pilnu situāciju.
Sarunā ieteicams noskaidrot:
- vai pacienta situācijai piemērots mobilās komandas pakalpojums;
- kā un kur tiek sasaukts ārstu konsīlijs;
- kuri dokumenti un izmeklējumi nepieciešami;
- ar ko sazināties simptomu pastiprināšanās gadījumā;
- kādi sociālie pakalpojumi pieejami dzīvesvietā;
- kādu atbalstu var saņemt tuvinieks vai neformālais aprūpētājs.
Ja pacients vēlas, sarunā var piedalīties uzticams tuvinieks. Viņš var pierakstīt norādes un pēc vizītes palīdzēt sakārtot nākamos soļus. Vēlams vienoties, kurš ģimenē būs galvenā kontaktpersona saziņai ar speciālistiem.
Iepriekšēja aprūpes plānošana
Iepriekšēja plānošana dod pacientam iespēju izteikt savas vēlmes par aprūpes vietu, ikdienas ritmu, atbalsta personām un svarīgām dzīves kvalitātes vajadzībām. Sarunām var būt vajadzīgs laiks, tāpēc tās vēlams sākt mierīgā brīdī.
Plāns var ietvert praktisku kontaktu sarakstu, zāļu lietošanas kārtību, rīcību ārkārtas situācijā, palīglīdzekļus un aprūpes pienākumu sadalījumu. Ģimenei noder arī vienota vieta dokumentiem un medicīniskajai informācijai. Tas palīdz ātri atrast nepieciešamo, kad jāzvana ārstam vai dienestam.
Pacienta līdzdalība stiprina uzticēšanos. Jautājumi jāuzdod vienkārši un cieņpilni, dodot cilvēkam laiku atbildēt. Ja saziņu apgrūtina runas, dzirdes vai kognitīvi traucējumi, var izmantot rakstisku tekstu, attēlus, komunikācijas palīglīdzekļus vai personas ierasto saziņas metodi.
Psihosociālais atbalsts visai ģimenei
Smaga slimība ietekmē visu ģimeni. Tuvinieki bieži apvieno aprūpi ar darbu, bērnu audzināšanu un citiem pienākumiem. Regulāra atelpa, pienākumu sadalījums un saruna ar speciālistu palīdz saglabāt spēkus ilgākam laikam.
Sociālais darbinieks var palīdzēt orientēties pašvaldības pakalpojumos, aprūpē mājās un citās atbalsta iespējās. Psiholoģisks un garīgs atbalsts var būt nozīmīgs pacientam un tuviniekiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības. Galvenais ir atrast cilvēkam piemērotu sarunas un klātbūtnes veidu.
Bērniem ģimenē informācija jāsniedz vecumam saprotamā valodā. Skaidrs dienas ritms un iespēja uzdot jautājumus veicina drošības sajūtu. Arī bērna skola vai bērnudārzs var sniegt atbalstu, ja ģimene izvēlas informēt pedagogus par situāciju.
Ko konference var dot sistēmas attīstībai
Nacionāla līmeņa diskusija ļauj salīdzināt profesionāļu un ģimeņu pieredzi. Praktiski uzlabojumi rodas, ja veselības un sociālie pakalpojumi darbojas saskaņoti, informācija ir saprotama un ģimene zina savu kontaktpersonu. Konference var stiprināt kopīgu izpratni par aprūpes kvalitāti un sadarbības modeli.
Pacientam un tuviniekiem svarīgākais ir skaidrs ceļš līdz palīdzībai. Saruna ar ārstējošo ārstu par konsīliju, vajadzību pierakstīšana un sociālā atbalsta noskaidrošana palīdz šo ceļu sākt. Mobilā komanda dzīvesvietā savieno medicīnisko aprūpi ar ikdienas atbalstu un ļauj plānot palīdzību atbilstoši cilvēka vajadzībām.
Mājas vides sagatavošana
Aprūpes vietu var sakārtot tā, lai pacientam būtu ērti atpūsties, sazināties un sasniegt biežāk lietotās lietas. Brīvs pārvietošanās ceļš palīdz pacientam, tuviniekam un speciālistiem droši darboties telpā. Ja cilvēks izmanto riteņkrēslu vai citu pārvietošanās palīglīdzekli, jāizvērtē durvju platums, sliekšņi un piekļuve vannasistabai.
Zāļu sarakstu, speciālistu kontaktus un aprūpes norādes ieteicams glabāt vienuviet. Līdzās var novietot pierakstu lapu, kur ģimene fiksē simptomu izmaiņas, miegu, ēšanu un uzdotos jautājumus. Šādi pieraksti palīdz mobilajai komandai izvērtēt dinamiku un vienoties par nākamajiem soļiem.
Palīglīdzekļus izvēlas atbilstoši cilvēka vajadzībām un mājokļa iespējām. Pirms iegādes vērtīgi lūgt speciālista ieteikumu, lai gulta, pretizgulējumu matracis, pacēlājs vai higiēnas aprīkojums sniegtu paredzēto atbalstu. Arī tuviniekam jāapgūst droši pārvietošanas paņēmieni, kas saudzē abu cilvēku veselību.
Aprūpētāja spēku plāns
Aprūpētājam vajadzīgs reāls atpūtas un aizvietošanas plāns. Ģimene var sadalīt konkrētus uzdevumus: viens cilvēks sazinās ar ārstiem, cits iegādājas zāles, vēl kāds palīdz ar ēdienu vai mājas darbiem. Precīzi pienākumi atvieglo palīdzības lūgšanu un samazina pārpratumus.
Noder arī saraksts ar cilvēkiem, kuri gatavi palīdzēt noteiktās dienās vai situācijās. Atbalsta pieņemšana ļauj galvenajam aprūpētājam atjaunot spēkus un saglabāt uzmanību ilgtermiņā. Ja slodze kļūst pārāk liela, par to jārunā ar sociālo darbinieku vai mobilās komandas speciālistu.
