Vairāk nekā 60 cilvēku Aktion Mensch un Google rīkotajā hakatonā izveidoja desmit mākslīgā intelekta prototipus piekļūstamības uzlabošanai. Starpdisciplinārajās komandās kopā strādāja cilvēki ar dažādu invaliditāti, izstrādātāji un citu jomu speciālisti. Viņu idejas aptvēra tīmekļa lietošanu, orientēšanos, ceļošanu, krustojumu drošību, vieglo valodu un piekļūstamu programmēšanu.
Šādas koprades lielākais ieguvums ir precīzi formulēta problēma. Cilvēks, kurš ikdienā sastopas ar šķērsli, spēj izskaidrot gan redzamo grūtību, gan detaļas, kuras izstrādes komanda var nepamanīt. Izstrādātājs savukārt var ātri pārbaudīt, kā tehnoloģija palīdz konkrētā situācijā un kuri nosacījumi jāņem vērā drošai lietošanai.
Latvijas uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts iestādēm šis piemērs dod praktisku darba modeli. Piekļūstamību var veidot kopā ar lietotājiem jau no pirmās sarunas, negaidot gatava risinājuma vērtēšanu.
Desmit prototipi aptver dažādas ikdienas situācijas
Google publicētajā hakatona pārskatā aprakstītas idejas, kas palīdz atrast piekļūstamu ieeju, saprast digitālu saturu, drošāk orientēties sarežģītā krustojumā un izmantot programmēšanas rīkus. Daļa risinājumu izmanto attēlu atpazīšanu, valodas modeļus vai informācijas apkopošanu, taču visu ideju centrā ir konkrēts cilvēka uzdevums.
Tas ir svarīgs atskaites punkts arī Latvijas komandām. Tehnoloģijas vērtību var noteikt pēc tā, vai cilvēks spēj patstāvīgāk un drošāk paveikt iecerēto: atrast pareizo ēkas ieeju, saprast pakalpojuma noteikumus, izvēlēties piemērotu maršrutu vai izpildīt digitālu darbību.
Pirms jauna rīka izstrādes noder arī pieci jautājumi piekļūstamības tehnoloģijas izvēlei. Tie palīdz komandai vienoties par lietotāja vajadzību, pārbaudes veidu, atbildību un ieguvuma mērīšanu.
Lietotājs palīdz formulēt īsto uzdevumu
Koprade sākas ar sarunu par reālu pieredzi. Komanda var lūgt cilvēkam parādīt visu darbības secību un pastāstīt, kurā brīdī rodas šķērslis. Piemēram, piekļūstamas ieejas atrašana ietver vairāk nekā durvju atpazīšanu. Cilvēkam jāzina, kur atrodas ceļš līdz ieejai, kāds ir segums, vai durvis atveras automātiski un kā saņemt palīdzību.
Līdzīgi digitālā pakalpojumā vienkāršots teksts dod pilnu ieguvumu, ja saglabājas būtiskā informācija, secība un iespēja pabeigt darbību. Lietotājs var palīdzēt pārbaudīt, vai skaidrojums ir saprotams, vai pogu nosaukumi atbilst darbībai un vai kļūdas gadījumā pieejams drošs nākamais solis.
Dalībnieku lokam jāatspoguļo dažādas vajadzības. Redzes, dzirdes, kustību, kognitīvā vai runas funkcionēšana ietekmē tehnoloģijas lietošanu atšķirīgi. Arī viena veida invaliditātes pieredze cilvēkiem atšķiras. Tāpēc vairāku lietotāju iesaiste palīdz radīt elastīgāku risinājumu.
Koprades sesijai jābūt piekļūstamai pašai par sevi. Tas ietver piemērotu telpu vai attālinātas dalības iespēju, savlaicīgi nosūtītu darba kārtību, saprotamu valodu, subtitrus vai zīmju valodas tulkojumu, kā arī pietiekamu laiku atbildēm un atpūtai. Ja cilvēks var pilnvērtīgi piedalīties procesā, komanda saņem kvalitatīvākas zināšanas un precīzākus ieteikumus.
Svarīga ir arī profesionāla vienošanās par dalībnieku ieguldījumu. Cilvēkam jāzina, kā viņa idejas izmantos, kā tiks aizsargāti personas dati un kādu atgriezenisko saiti viņš saņems pēc izmēģinājuma. Atlīdzība par konsultēšanu parāda, ka pieredzes zināšanas ir projekta būtiska kompetence.
MI rezultātam vajadzīga pārbaudāma kvalitāte
Mākslīgais intelekts var ātri analizēt attēlu, pārveidot tekstu vai piedāvāt maršrutu. Lietotājam svarīga ir arī rezultāta uzticamība. Komandai iepriekš jānosaka, kā rīks rīkojas neskaidrā situācijā un kā cilvēks var pārbaudīt saņemto informāciju.
Drošības ziņā atšķiras ieteikums tīmekļa lapas noformējumam un norāde par ielas šķērsošanu. Jo lielākas iespējamās kļūdas sekas, jo stingrāka vajadzīga pārbaude, aktuāli dati un cilvēka iesaiste. Krustojuma vai ceļošanas risinājumam jāparedz arī saprotama rezerves iespēja, piemēram, savienojums ar palīdzības dienestu vai uzticams alternatīvs informācijas avots.
Privātums jāiekļauj jau prototipa uzdevumā. Ja risinājums apstrādā cilvēka atrašanās vietu, attēlus, balsi vai informāciju par invaliditāti, komandai skaidri jāpasaka, kādi dati vajadzīgi, cik ilgi tie tiek glabāti un kam tie ir pieejami. Lietotājam jāspēj izdarīt informētu izvēli.
Komandai jāparedz arī veids, kā ziņot par kļūdu un saņemt atbildi. Pieejama atsauksmju poga, tālrunis vai e-pasts palīdz ātri pamanīt situācijas, kurās modelis darbojas neprecīzi. Atbildīgajai organizācijai jānosaka, kurš izvērtē ziņojumus, cik ātri tiek novērsta būtiska problēma un kā lietotāji uzzina par izmaiņām. Šāda pārvaldība uztur risinājuma kvalitāti arī pēc prototipa posma.
Prototips jāpārbauda īstā vidē
Demonstrācija pie galda parāda tikai daļu no risinājuma kvalitātes. Piekļūstamības rīks jāizmēģina apstākļos, kuros cilvēks to lietos: ārā mainīgā apgaismojumā, trokšņainā stacijā, ar vāju interneta savienojumu, dažādās ierīcēs vai kopā ar ekrānlasītāju un citiem palīgrīkiem.
Pārbaudei vajadzīgs konkrēts uzdevums un vienkārši mērījumi. Komanda var vērtēt, cik veiksmīgi cilvēks pabeidz darbību, cik laika tas prasa, kuros soļos nepieciešama palīdzība un kā lietotājs novērtē saprotamību. Pēc katras pārbaudes jāfiksē, ko mainīs nākamajā versijā.
Aktion Mensch pieeja uzsver piekļūstamību kā līdzdalības pamatu. Organizācijas materiāli par piekļūstamību un iekļaušanu palīdz skatīt tehnisko risinājumu plašāk: tā mērķis ir dot cilvēkam iespēju piedalīties, pieņemt lēmumus un izmantot pakalpojumu līdzvērtīgi.
Praktisks koprades modelis Latvijas komandai
Nelielu projektu var sākt ar pieciem secīgiem soļiem:
- uzaicināt vairākus cilvēkus ar atšķirīgu ikdienas pieredzi;
- kopīgi izvēlēties vienu precīzu un nozīmīgu uzdevumu;
- izveidot vienkāršu prototipu, kuru iespējams izmēģināt;
- pārbaudīt to reālā vidē un dokumentēt kļūdas;
- vienoties par kvalitātes, drošības un piekļūstamības kritērijiem nākamajai versijai.
Par rezultātu jāvienojas pirms izstrādes. Pašvaldības pakalpojumam tas var būt veiksmīgi aizpildīts pieteikums, transporta rīkam — atrasts piekļūstams maršruts, bet vieglās valodas palīgam — pareizi saprasts nosacījums. Šādi mērījumi palīdz redzēt reālo ieguvumu un pamatot turpmākos ieguldījumus.
Koprade maina arī atbildības sadalījumu. Cilvēki ar invaliditāti piedalās kā zināšanu partneri, kuru laiks un pieredze ir profesionāls ieguldījums. Atbilstoša atlīdzība, piekļūstama darba vide un skaidra atgriezeniskā saite palīdz veidot cieņpilnu sadarbību.
Desmit hakatona prototipi parāda plašas MI izmantošanas iespējas. Vērtīgākā mācība ir darba metode: sākt ar cilvēka pieredzi, izveidot pārbaudāmu risinājumu un mērīt to īstā ikdienas uzdevumā. Tieši šāda secība palīdz Latvijas komandām radīt tehnoloģijas, kuras cilvēki var droši un patstāvīgi izmantot.
