Ģimenei, kurā aug bērns ar attīstības vai funkcionēšanas grūtībām, bieži vienlaikus vajadzīgs vairāku nozaru atbalsts. Ģimenes ārsts, rehabilitācijas speciālists, bērnudārzs vai skola un pašvaldības sociālais dienests katrs redz savu darba daļu. Vienots atbalsta ceļš šīs daļas savieno ap bērna un ģimenes kopīgajiem mērķiem.
24. un 25. septembrī Dublinā notikusī Eiropas konference par prevenciju, agrīnu intervenci un ģimeņu atbalstu aktualizēja savlaicīgas palīdzības un sadarbības nozīmi. Latvijas ģimenei būtiskākais praktiskais jautājums ir vienkāršs: kurš palīdzēs saprast nākamo soli un sasaistīs iesaistītos speciālistus?
Agrīns nozīmē savlaicīgs
Agrīns atbalsts sākas brīdī, kad ģimene vai speciālists pamana vajadzību, ne tikai pēc ilgstoša izvērtēšanas procesa. Tas var būt atbalsts bērna saziņai, kustībām, pašaprūpei, uzvedības regulēšanai, mācībām vai dalībai ikdienas aktivitātēs.
Savlaicīga rīcība dod ģimenei skaidrību un iespēju pakāpeniski veidot bērnam piemērotu vidi. Pirmais solis var būt saruna ar ģimenes ārstu, izglītības iestādes atbalsta speciālistu vai pašvaldības sociālo dienestu. Svarīgi ir pierakstīt novērojumus konkrēti: kādā situācijā grūtības rodas, ko bērns spēj paveikt patstāvīgi un kāda palīdzība jau darbojas.
UNICEF skaidro agrīnās bērnības attīstību kā periodu, kurā veselība, uzturs, drošība, atsaucīga aprūpe un iespēja mācīties savstarpēji papildina cita citu. Tādēļ palīdzības plānam jāskatās uz bērna ikdienu kopumā.
Viena kontaktpersona mazina apjukumu
Ja ģimene sadarbojas ar vairākiem pakalpojumiem, noder viena galvenā kontaktpersona jeb koordinators. Tas var būt sociālais darbinieks, gadījuma vadītājs vai cits speciālists, kuram institūcija uzticējusi koordinēšanu. Nosaukums dažādās pašvaldībās var atšķirties, bet uzdevums paliek līdzīgs: palīdzēt ģimenei saprast darbību secību.
Koordinators apkopo iesaistīto speciālistu lomas, vienojas par saziņas kārtību un seko, lai lēmumi pārtaptu konkrētās darbībās. Ģimenei jāzina, kam zvanīt, ja mainās bērna vajadzības, kavējas pakalpojums vai tuvojas pāreja uz citu iestādi.
Pirmajā kopīgajā sarunā ir vērts uzdot četrus jautājumus:
- kurš ir galvenais kontakts;
- kādi ir tuvāko mēnešu mērķi;
- kurš veic katru darbību un līdz kuram datumam;
- kad komanda kopā ar ģimeni pārskatīs rezultātus.
Šīs atbildes var ierakstīt vienas lapas kopsavilkumā. Vienkāršs dokuments palīdz saglabāt kopīgu virzienu arī tad, ja mainās kāds speciālists.
Kopīgi mērķi sākas ar ģimenes ikdienu
Atbalsta mērķiem jābūt saistītiem ar situācijām, kas bērnam un ģimenei ir svarīgas. Piemēram, bērns spēj paziņot par savām vajadzībām, piedalās kopīgā ēdienreizē, droši pārvietojas bērnudārzā vai sagatavojas mācību dienai ar saprotamu darbību secību.
Plašu mērķi sadaliet nelielos, novērojamos soļos. Frāzi “uzlabot komunikāciju” var konkretizēt: bērns ar sev piemērotu saziņas veidu izvēlas starp divām aktivitātēm. Tad ģimene, pedagogs un terapeits var vienādi saprast, ko viņi palīdz apgūt.
Mērķu apspriešanā jāiesaista pats bērns viņam saprotamā veidā. Izvēli var piedāvāt ar sarunu, attēliem, simboliem, žestiem vai komunikācijas ierīci. Bērna reakcija un vēlmes ir nozīmīga informācija lēmumu pieņemšanā.
Informācijas apmaiņai vajadzīga skaidra kārtība
Ģimenei bieži nākas atkārtoti stāstīt vienu un to pašu informāciju dažādām iestādēm. Kopīgs kopsavilkums šo slodzi mazina. Tajā var iekļaut bērna stiprās puses, saziņas veidu, ikdienā efektīvus pielāgojumus, pašreizējos mērķus, nozīmīgus veselības apsvērumus un iesaistīto kontaktus.
Informāciju nodod ar ģimenes ziņu un atbilstoši personas datu aizsardzības prasībām. Ģimenei jāzina, ko nodos, kam, kādam mērķim un cik ilgi informācija būs nepieciešama. Katram dokumentam jābūt tik apjomīgam, cik vajadzīgs konkrētajai sadarbībai.
Praktiski palīdz regulārs īss saziņas ritms. Piemēram, kontaktpersona reizi mēnesī apkopo izmaiņas, bet komanda plašāk tiekas pirms būtiska lēmuma vai pārejas. Steidzamiem jautājumiem iepriekš vienojas par tālruni vai citu ātru saziņas kanālu.
Pārejas sagatavo pirms pirmās dienas
Pāreja uz bērnudārzu, skolu, citu rehabilitācijas pakalpojumu vai jaunu sociālo atbalstu ir process, nevis viens datums. Sagatavošanu vēlams sākt laikus, nosaucot atbildīgo personu un nepieciešamās darbības.
Jaunajai iestādei noder iepriekšējās komandas kopsavilkums par bērna stiprajām pusēm un veiksmīgiem pielāgojumiem. Bērnam palīdz iepazīšanās ar telpām, cilvēkiem un dienas ritmu. To var organizēt klātienē, ar fotogrāfijām, vizuālu stāstu vai vairākiem īsiem apmeklējumiem.
Pārejas plānā pārbaudiet arī piekļūstamību. Riteņkrēsla lietotājam svarīgs ir ceļš no ieejas līdz mācību un sanitārajām telpām. Bērnam ar sensorām vajadzībām var palīdzēt klusāka vieta un paredzams dienas plāns. Bērnam, kurš izmanto alternatīvu saziņu, jaunajai komandai laikus jāiepazīst viņa komunikācijas sistēma.
Pēc pārejas ieplānojiet agru izvērtēšanu. Pirmā saruna var notikt pēc dažām nedēļām, lai ātri nostiprinātu veiksmīgo un pielāgotu sarežģīto.
Ko ģimene var lūgt katrai sistēmai
Veselības aprūpes speciālistiem lūdziet skaidri aprakstīt funkcionālās vajadzības, ieteikumus ikdienai un turpmāko novērošanu. Izglītības iestādei jautājiet par atbalsta personālu, mācību vides pielāgojumiem, saziņu ar ģimeni un bērna līdzdalību klases dzīvē.
Pašvaldības sociālajam dienestam lūdziet izskaidrot pieejamos pakalpojumus, saņemšanas nosacījumus, līdzmaksājumu un izvērtēšanas procesu. Ja iesaistītas vairākas iestādes, jautājiet, kurš var uzņemties koordinējošo lomu.
Katrā sarunā palīdz trīs vienādi jautājumi: ko šī iestāde darīs, kad tas notiks un kā ģimene uzzinās rezultātu. Konkrētas atbildes ļauj pamanīt arī posmus, kuros atbildība vēl jāprecizē.
Regulāra pārskatīšana uztur plānu dzīvu
Bērna vajadzības un ģimenes ikdiena mainās. Tādēļ kopīgajam plānam vajadzīgs iepriekš noteikts pārskatīšanas datums. Tikšanās sākumā komanda var īsi iziet cauri katram mērķim: kas ir izdevies, kas kavējas un kāds būs nākamais mazais solis.
Rezultātu vērtē ikdienas situācijās. Svarīgi ir tas, vai bērns spēj piedalīties ēdienreizē, paust izvēli, iesaistīties rotaļā, pārvietoties ierastajā vidē vai mierīgāk pāriet no vienas darbības uz citu. Šādi novērojumi papildina speciālistu izvērtējumus un palīdz izvēlēties atbalstu ar praktisku ieguvumu.
Ja kāds pakalpojums kavējas, plānā ierakstiet pagaidu risinājumu un atbildīgo personu. Tā var būt konsultācija ģimenei, pielāgojums bērnudārzā vai mājās izmantojama saziņas metode. Skaidrs pagaidu solis palīdz saglabāt virzību, kamēr tiek organizēts pilnais pakalpojums.
Pārskatīšanā vieta jāparedz arī ģimenes slodzei. Atbalsta plāns darbojas labāk, ja norunātās darbības ir īstenojamas ģimenes ikdienā un vecākiem ir saprotams, kur saņemt padomu sarežģītā situācijā.
Vienas lapas ģimenes plāns
Ģimene var izveidot īsu plānu ar sešām sadaļām:
1. Bērna stiprās puses un intereses. 2. Ģimenei svarīgākie tuvākie mērķi. 3. Pašreizējie pakalpojumi un speciālisti. 4. Atbildīgais par katru nākamo darbību. 5. Galvenā kontaktpersona. 6. Nākamais pārskatīšanas datums.
Šāds plāns neaizstāj profesionālos dokumentus. Tas dod ģimenei pārskatāmu karti un palīdz sarunās saglabāt uzmanību uz ikdienas rezultātiem. Vienots atbalsta ceļš veidojas tad, kad bērns un ģimene saprot mērķus, speciālisti saskaņo darbības un katram nākamajam solim ir atbildīgais.
